Vai nu atbalsts, vai investīcijas

Kvalitatīvu aviācijas dzinēju trūkums ir viena no Ķīnas militārās rūpniecības problēmām. Vairākums Ķīnā ražoto dzinēju ir ārvalstīs ražoto paraugu kopijas, kas jūtami atpaliek no oriģināliem. Aviācijas dzinēju ražošana ir augsti tehnoloģiska un ļoti specifiska nozare, un pilnvērtīgi nokopēt esošos risinājumus nav spējusi pat Ķīna.

Pateicoties šādam fonam, Motor Sich un Pekina viegli atrada kopīgu valodu, un Ķīnā patlaban tiek izmantots ap 1,2 tūkstošiem Ukrainā ražoto dzinēju, bet Ķīnas investori nesen iegādājās Motor Sich akciju kontrolpaketi, iegūstot piekļuvi tehnoloģijām un dokumentācijai. Tas ļauj Pekinai ievērojami pavirzīt uz priekšu vienu no savām problemātiskajām industrijām.

Motor Sich ir zināmākais, taču ne vienīgais uzņēmums Ukrainā, par kuru pēc attiecību saraušanas ar Krieviju ir parādījusies Ķīnas interese. Tāpat Ķīnas kompānijas ir sākušas ieņemt Krievijas vietu Ukrainas stratēģiskajos objektos, ir gatavas investēt ievērojamus līdzekļus infrastruktūras attīstībā utt.

Ņemot vērā Trampa administrācijas nostāju pret Ķīnu, Vašingtonai ir pretenzijas pret šādu notikumu attīstību. Rezultātā Boltons acīmredzot ir Ukrainā, lai sauktu Kijevu pie kārtības un liktu saprast, ka turpmāks ASV atbalsts ir iespējams, tikai izliekot aiz durvīm Ķīnas investorus.

Instrumentu Kijevas pārliecināšanai netrūkst, un viens no tiem jau tika demonstrēts. Tramps paziņoja, ka uz laiku iesaldē militārajai palīdzībai Kijevai atvēlētos līdzekļus, lai pārliecinātos, ka iepriekš piešķirtās summas ir izlietotas "atbilstīgi ASV interesēm".

Gadījumā, ja mājiens paliks nesaprasts, Vašingtona viegli var bloķēt arī turpmāko Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu piešķiršanu Kijevai. Ukraina ir nostādīta izvēles priekšā – vai nu ASV atbalsts, vai Ķīnas investīcijas. 1. septembrī Varšavā ir paredzēta Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās, un tās laikā, visticamāk, tiek gaidīta atbilde uz šo jautājumu. Vienlaikus tā ir viela pārdomām citām bijušās PSRS un Austrumeiropas valstīm.