Šiem cilvēkiem "nāktu par labu latviešu valodas apguve vai zināšanu atsvaidzināšana, jo daži no viņiem telefonsarunā nesaprot sasveicināšanos latviešu valodā", – šādi Valsts izglītības un satura centra vadītājas Lienes Voroņenko sēdē pausto atreferē aģentūra LETA.
Tiem cilvēkiem, kuriem jāapliecina latviešu valodas zināšanas, nesen, piedaloties TV24 raidījumā Preses klubs, visai trāpīgu aicinājumu adresēja žurnāliste un politiķe Silvija Šimfa: "Es iesaku arī mana vecuma cilvēkiem – beidziet skatīties televīzijas seriālus, beidziet sēdēt uz soliņa un aprunāt kaimiņus, beidziet nodarboties ar visādām tukšībām, bet ķerieties pie latviešu valodas apgūšanas!" Spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, diskusija attiecas uz kopumā tikai nepilniem 18 tūkstošiem cilvēku, kuru vidū, iespējams, ir tādi, kuri jau lieliski pārvalda latviešu valodu. Taču, protams, kā jau parasti ir līdzīgās situācijās, skaļāk klaigās tie, kuriem nāksies piepūlēties. Turklāt prasība uzturēšanās atļauju īpašniekiem apliecināt latviešu valodas prasmi ir pavērusi spožas iespējas izpausties tiem politiskajiem spēkiem, kuri akcentē nacionālo tematiku. Raugoties plašāk, aktuāls ir jautājums par to, vai mūsu sabiedrībai kopumā temats par Krievijas pilsoņiem Latvijā un vispār visa krieviskā ietekmi mūsu valstī šogad liksies pietiekami interesants, lai tam sekotu līdzi ilgtermiņā.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pagājuši jau 11 mēneši, un Latvijā ir nostabilizējusies gan Ukrainas atbalstītāju kopiena, gan prokremliski noskaņoto iedzīvotāju daļa, gan arī tā sabiedrības daļa, kura no informācijas par karu distancējas. Visticamāk, būtiskas izmaiņas mūsu sabiedrības noskaņojumā var nest tikai tāds lūzums kara gaitā, kas jau šogad nestu Ukrainas uzvaru. Ukrainas triumfs gan mūsu valstī, gan citur pasaulē pieklusinātu prokremlisko Krievijas fanu bravūrīgi agresīvo retoriku un vēl dziļāk iemītu dubļos Maskavas starptautisko prestižu.
Tiesa gan, militāro ekspertu prognozēs tiek pieļauts, ka Ukrainā karadarbība turpināsies vēl ilgu laiku, un līdz ar to mēs šeit, Latvijā, turpināsim dzīvot ar kara vēstīm fonā dažādām iekšpolitiskajām aktualitātēm, kuru vidū varētu būt arī prasība prast runāt latviski.