Nenoliedzami, ir izdarīts gana daudz, kas cilvēkiem, tostarp ģimenēm ar bērniem, kuriem ir vidēji, bet stabili ienākumi, ļauj – gan izejot salīdzinoši sarežģītu birokrātiskās sistēmas labirintu – uzlabot savas ikdienas dzīves komfortu. Tomēr nepamet sajūta, ka politiķi un ierēdņi pārāk daudz runā un pārāk maz dara, lai Latvijas cilvēki, neatkarīgi no dzīves vietas, patiešām varētu justies komfortabli.
Pirms dažām dienām Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks portālā Delfi publicējis gana plašu komentāru par šīm būtiskajām lietām, kurā diezgan detalizēti iezīmējis gan gadiem neatrisinātās problēmas, gan arī virzienu, kādā valstij būtu jāvirzās, tostarp ģimeņu ar bērniem atbalstam, gan arī sekmējot programmu, kas ļautu vidusmēra iedzīvotājam tikt pie sava kvalitatīva mājokļa. Lai gan Parādnieks kopumā iezīmē loģiskas un būtiskas nianses, tomēr, manuprāt, diezgan utopiska ir viņa atziņa – nedaudz pārfrāzējot viņa teikto - sekmēt iespēju ģimenēm tikt pie atbilstoša mājokļa jebkurā reģiona centrā. Diezgan loģiski taču –varam sabūvēt jauno mājokļu ciematus katrā reģiona centrā un pat vēl vairāk, taču sen vairs nedzīvojam pēc PSRS ekonomikas izpratnes un ir skaidrs – ja reģionā nebūs attīstīts pelnošs bizness, nebūs labi apmaksātu darba vietu, tad arī nebūs neviena, kurš dzīvos šajās sabūvētajās mājās.
Tādēļ gribu atgādināt valdībai un ierēdņiem, ka valsts tautsaimniecības un katra cilvēka labklājība gan Rīgā, gan mazā reģiona pilsētiņā ir atkarīga ne tikai no paša cilvēka uzņēmības, bet lielā mērā no vietējās pašvaldības ieinteresētības atbalstīt biznesu savā novadā, un jo īpaši arī no Rīgas ierēdņiem un politiķiem, no kuru pieņemto lēmumu satura loģiskuma vai absurda ir atkarīga jo īpaši reģionu attīstība.
Vienlaikus - kamēr politiķi un ierēdņi labi iekārtotos kabinetos daudz runās un rakstīs "gudras programmas, stratēģijas un plānus", bet nepievērsīsies savstarpēji koordinētu darbu sistēmiskai īstenošanai, reālajā dzīvē aizvien viss notiks pēc principa – slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās.
Vārdi un darbi
Pēdējo daudzu gadu laikā nav bijusi neviena valdība un koalīcija (arī pašvaldība), kas vārdos, sevišķi pirmsvēlēšanu periodos, nebūtu akcentējusi lietas, kas ir īpaši aktuālas un arī sāpīgas parastam vidusmēra Latvijas iedzīvotājam. Ar to domāju virkni problēmjautājumu, piemēram, labi apmaksātas nodarbinātības sekmēšana reģionos, kvalitatīvas izglītības (tostarp pirmskolas) iespējas ikvienam Latvijas bērnam, kvalitatīvu un finansiāli "paceļamu" mājokļa pieejamība, un daudzas citas, vidusmēra Latvijas iedzīvotājam aktuālas lietas, kas turklāt normālā Eiropas valstī netiek uzskatīta par īpašu greznību.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.