Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Vecumā draud nabadzība

Iedzīvotāju ienākumi un uzkrājumu veidošana pensijai Latvijā aizvien ir tēmas, kas var novest visai karstās viedokļu krustugunīs, neraugoties uz to, ka kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas ir pagājuši teju 30 gadi.

 Nekādā gadījumā nevarētu apgalvot, ka šajā laika periodā mēs būtu palikuši bez ekonomikas un labklājības progresa. Tomēr atsevišķas jomas pieklibo tik tālu, ka cilvēks, kurš savas darba gaitas ir sācis valsts neatkarības atgūšanas brīdī, diezin vai var cerēt uz labklājību, kad savas profesionālās darba gaitas būs beidzis. Lai pensiju uzkrājumus personalizētu un vismaz teorētiski pavērtu iespējas gaišākām vecumdienām, šī gadsimta sākumā Latvijā tika ieviesta fondēto pensiju sistēma jeb otrais pensiju līmenis, kas gadu gaitā izpelnījies gan pelnītu, gan bieži vien nepelnītu, uz dažādiem mītiem balstītu kritiku. Fakts, ka aptuveni pusei strādājošo pensiju otrā līmeņa uzkrājums ir ap 1000 vai mazāk eiro, ir satraucošs un neko labu var nesolīt arī tiem, kuriem līdz darba mūža beigām ir atlikušas pat divas desmitgades. Latvijā visai ierasta ir vainīgā meklēšana, un konkrētajā gadījumā ļoti bieži tiek norādīts pensiju pārvaldnieku virzienā. Runājot par pensiju pārvaldniekiem uzticētās naudas atdevi, jautājums ir visai diskutabls, jo pensiju plānu vidū pēdējā desmitgadē rezultāti ir bijuši visai dažādi. 

Kā liecina portāla manapnesija.lv dati, laika periodā no 2010. gada februāra līdz 2020. gada janvārim tie svārstījušies visai plašā amplitūdā no 22% līdz 52%. Protams, 22% desmit gados var šķist visai maz, bet pirms apgalvošanas, ka pārvaldnieks vai nu "nerubī fišku", vai naudu izsaimniekojis, ir vērts noskaidrot pensiju plāna ieguldījuma profilu. Konkrētajā gadījumā šis ienesīgums ir pensiju plānam, kurš paredzēts ne tik daudz pelnīšanai, cik līdzekļu saglabāšanai ar nelielu papildu ienesīgumu. Tas būtībā piemērots cilvēkiem, kuriem līdz pensionēšanās brīdim ir atlikuši mazāk nekā 10–15 gadu. Mēdz uzskatīt, ka cilvēkiem, kuriem līdz pensionēšanās brīdim ir vairāk laika, ir jāizvēlas aktīvāki plāni, kur potenciālais investīciju risks ir lielāks, taču arī atdeve ir augstāka un katra jauna ekonomikas cikla iespaidā tiek uzkrāts ne tikai uz iemaksu, bet arī ieguldījumu atdeves rēķina. 

Tomēr pat atbilstošs pensiju plāns var neglābt no nabadzības tā vienkāršā iemesla dēļ, ka parastā strādājošā jeb mediānas alga Latvijā aizvien ir visai zema, līdz ar to arī sociālās apdrošināšanas iemaksas ir niecīgas, sevišķi tiem iedzīvotājiem, kuri reģionos strādā privātajā sektorā un ir darba mūža otrajā pusē. Patiesībā daudz lielāka nozīme nākotnes pensijas lielumā ir ne tik daudz veiksmīgai naudas pārvaldīšanai, cik adekvātiem sociālā nodokļa maksājumiem. 

Top komentāri

Logičeskijs
L
Nevar draudēt tas, kas jau ir tagad.
viesis
v
Neko jaunu Apiņa kungs nepateica. nabadzības fakts sen jau visiem ir zināms, izņemot, protams, "urrā patriotus", kuri tāpat kā sektu dalībnieki vienkārši tic, ka Latvija ir attīstīta un bagāta valsts, un, protams, politiķus, kuri nepaguruši maļ savu par "pasaulē labāko pensiju sistēmu" un pilnībā ignorē šīs sistēmas sekas- nabadzīgos pensionārus.
VVZ
V
Latvijā pensiju nauda pazūd- pirmajā līmenī to aprij inflācija un pareksu glābšana, otrajā- notrallina bankas un visādi "pensiju fondi", trešais tiek aplikts ar nodokļiem no visām pusēm. Nav tā kā Dānijā, kur pensiju fondi iegulda reālās lietās, piemēram, ceļ īres namus, ienākumus no kuriem novirza pensijām. Latvija ir pilnīgi bezcerīgs gadījums, tāpēc, jaunatne- studējiet ārzemēs un bēdziet no šejienes, kamēr nav par vēlu! Pretējā gadījumā arī jūs gaida nožēlojama eksistence un nabadzība un trūkums vecumdienās.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē