Pirms vēlēšanām radās iespaids – brīžiem politiskie spēki aizmirst to, ka Saeimas deputātu darbs – likumu sagatavošana un pieņemšana –, nenoliedzami, ir valstiski svarīgs un ietekmīgs, taču arī visai skrupulozs un brīžiem pat vienmuļš. Tagad, kad reāli jāsāk strādāt tādai Saeimai, kurā daudziem deputātiem nav parlamentārā darba pieredzes, jau kļuvis redzams, ka izaicinājumu netrūks.
Taču iedzīvotājiem ir tiesības gaidīt no Saeimas deputātiem to, lai tiktu pieņemti precīzi un kvalitatīvi likumi. Saprotams, ka ne vienmēr ir iespējams pieņemt tādus likumus, kas patiktu visiem, jo iedzīvotāju intereses un prioritātes atšķiras, – piemēram, uzņēmēji grib, lai nodokļi būtu zemi, bet ierēdņi un visi pārējie darbinieki, kuru atalgojums tiek maksāts no nodokļos iekasētās naudas, grib saņemt lielas algas, dažādu konkurējošo biznesa nozaru pārstāvji vēlas izdevīgus nosacījumus katrs savai nozarei, pilsētu iedzīvotājiem un lauciniekiem ir pretēji viedokļi par infrastruktūras attīstības prioritātēm un tā tālāk. Un, protams, neviens parlaments nevar izdabāt pilnīgi visu valsts iedzīvotāju sociālekonomiskajām un politiskajām vēlmēm, un to no deputātiem nemaz nevar prasīt.
Taču to, lai tiktu pieņemti viegli saprotami likumi, gan no Saeimas var prasīt. Daudzi uzņēmēji ir atzinuši, ka tad, ja likuma teksts ir tik samudžināts, ka paver plašas interpretācijas iespējas, ir radīta labvēlīga augsne domstarpībām ar kontrolējošajiem un uzraugošajiem dienestiem, piemēram, ar Valsts ieņēmumu dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu un vēl citiem.
To, ka Latvijā tiešām ir spēkā tādi likumi, kas ir dažādi interpretējami, un to, ka tāpēc domstarpības rodas pat Valsts Kontrolei ar pašvaldībām, sarunā ar žurnālistiem šonedēļ Latvijas Radio atzina Valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Viņa gan pašvaldības aicināja izrādīt likumu precizēšanas iniciatīvu, nevis gaidīt, līdz rodas konflikts ar Valsts kontroli par likuma normu piemērošanu.
Jānovēl 13. Saeimai, kas ieies vēsturē kā Latvijas simtgades Saeima, pārņemt veiksmīgākos un racionālākos 12. Saeimas darba stila aspektus, bet neuzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem, uz kuriem senāk kāpuši parlamentārie priekšteči, lai nebūtu tā, ka uzņēmēji saka – apjomīgu, svešvalodā uzrakstītu līgumu ar ārvalstu sadarbības partneriem ir vieglāk saprast nekā dažu labu vietējā likuma pantu.
TrollisJT
ieteikums