Piemēram, Jaunā konservatīvā partija (JKP) cenšas piesaistīt iedzīvotāju uzmanību ar centieniem ieviest likumdošanā normu neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli vienīgā mājokļa kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču vienlaikus JKP kontrolē esošās Tieslietu ministrijas paspārnē esošā Zemes dienesta izstrādātais brāķis attiecībā uz jaunajām kadastrālajām vērtībām nesola vieglas dienas ne uzņēmējiem, ne mazturīgajiem. Tādējādi radīta nevis efektīva nodokļa aprēķināšanas sistēma, bet gan augsta nodokļa bāze, no kuras tad, iespējams, tiks piemērotas pamatīgas atlaides. Paliek viens neatbildēts jautājums – kas notiks, ja ekonomiskās krīzes iespaidā sabruks arī nekustamā īpašuma tirgus, lejup paraujot nākotnes kadastrālās vērtības?
Vienlaikus ir ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas mehānismi, kas strādā, bet politiķiem, sevišķi finanšu ministram, acīmredzami šķiet mazāk tīkami, lai gan ir ieviesti gandrīz visās Rietumeiropas valstīs. Proti, runa ir par nodokļu likmēm, kas uztur relatīvi zemas pārtikas cenas, tādējādi ļaujot mazturīgajiem lieku reizi negriezties pēc sociālā pabalsta. Vidēja Latvijas mājsaimniecība pārtikai izlieto apmēram ceturto daļu no sava budžeta, turklāt, jo zemāki ir iedzīvotāju ienākumi, jo lielāku budžeta daļu veido tēriņi par pārtiku. Ja PVN likme svaigajai pārtikai būtu nevis 21%, bet gan 5%, mājsaimniecības mēnesī varētu ietaupīt vairākus desmitus eiro, ko būtu iespējams iztērēt citām vajadzībām. Sevišķi tas attiecas uz jau minētajiem mazāk turīgajiem iedzīvotājiem, kuri varbūt varētu atļauties ne tikai "primāri nepieciešam", bet arī kaut ko vairāk. Tādējādi pieaugtu šo iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte, galu galā veicinot arī kopējo tautsaimniecības rādītāju uzlabošanos. Protams, daudz kas atduras pret budžeta iespējām. Tomēr no tirgotājiem un lauksaimniekiem dzirdētais vedina domāt, ka varbūtējais iztrūkums sākumā potenciāli neiekasētajā PVN kompensējas ar citiem ieguvumiem – lielākiem lauksaimniecības uzņēmumu apgrozījumiem un algām un galu galā mazāks PVN no konkrētas dārzeņu kravas var tikt ar uzviju aizstāts ar PVN, ko rada lielāki iedzīvotāju tēriņi citur. Pamazām top nākamā gada valsts budžets, un pie varas esošajām partijām ir iespēja parādīt, cik kreatīvas tās ir ne tikai attiecībā uz finansējuma piešķiršanu pašām sev, bet arī, lai radītu labvēlīgāku sociālo telpu tiem, kas nav pietuvināti varas elitei. Droši vien iedzīvotājiem tad būtu arī kāds papildu kritērijs, pēc kā izvēlēties, par ko balsot nākamgad paredzētajās vietvaru vēlēšanās ārpus Rīgas.