Nenoliedzami, tas, ka vēlētāju aktivitāte ir tik satraucoši zema, nav tikai Latvijas īpatnība, tomēr jāatzīst – te nebūtu jāmēģina meklēt attaisnojumus šai problēmai, to cenšoties ilustrēt ar «argumentu», ka citās valstīs ir līdzīgi. Domājams, viens no būtiskākajiem šādu vēlētāju nostāju ietekmējošiem faktoriem ir zemā politiskā kultūra un politiķu arogantā attieksme pret sabiedrību jau teju nākamajā dienā pēc vēlēšanām un dāsnu solījumu populistiska bārstīšana pirms, bet pēc tam atkāpšanās no tiem pēc vēlēšanām. Tieši šī nianse drošticami ir viens no iemesliem, kādēļ vērojama lielas daļas pilsoņu norobežošanās no demokrātiskas valsts procesa – dalības vēlēšanās. Redzot, kā daudzos gadījumos, maigi sakot, neizprotami rīkojas pie varas nokļuvušie politiķi, cilvēki absolūti likumsakarīgi pat ne mazākajā mērā nevēlas būt piederīgi tam visam. Šādā kontekstā raugoties, vēlēšanas ignorējošo cilvēku izvēli var pilnībā saprast, lai gan, no otras puses, piekrītu viedoklim – ja neesi piedalījies vēlēšanās, tad tev tomēr īsti nav arī tiesību pēc tam vaimanāt un kritizēt to cilvēku izvēli, kuri nobalsoja.
Lai gan vēlēšanu sistēma būtībā nedod iespēju nobalsot pret visiem kandidējošajiem politiskajiem spēkiem tiem pilsoņiem, kuriem nešķiet simpātisks neviens kandidāts, tomēr pastāv iespēja arī šādi noskaņotiem vēlētājiem ar savu dalību ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Un te runa ir par tukšas vēlēšanu aploksnes iemešanu urnā. Jā, šī aploksne varbūt neaizslēgs Saeimas durvis kādam jums īpaši netīkamam politiķim, tomēr tā mainīs kopējos rezultātus un var būt izšķirīga, lai parlamentā iekļūtu vai neiekļūtu tā vai cita partija, kas balansē uz robežas. Vēl vairāk – šāda balss, iespējams, var arī izšķirt to, vai kāda pilnīgi populistiska sīkpartija nesasniegs to slieksni, no kura vēlēšanās piedalījusies partija kļūst tiesīga pretendēt uz valsts (lasi – nodokļu maksātāju) finansējumu nākamos četrus gadus.
Jā, tukša balsošanas aploksne palielinās Saeimā iekļuvušo vadošo partiju pozīcijas, tomēr, iespējams, tas būs pirmais solis, lai visi vēlētāji sajustu savas balss nozīmi, bet politiķi sāktu apzināties – ja viņi nemainīs attieksmi, līdz ar pieaugošu balsotāju skaitu nākamajās vēlēšanās viņi var tikt izmesti politiskajā mēslainē.