Viltus ziņu problēma

Šeit nevar neatcerēties, ka šī gada sākumā presē plaši izskanēja Maķedonijas pilsētas Velesas vārds. Velesa kļuva slavena ar to, ka tajā darbojās iespaidīga viltus ziņu fabrika, kas bija paredzēta ASV auditorijai, tostarp pastāvēja ap simts interneta vietņu Trampa atbalstam. Visā šajā industrijā nebija nekādas politikas – Velesas jauniešiem tas bija vai vienīgais veids, kā izrauties no nabadzības. Presei dāsni sniegtajās intervijās arī netika slēpts, ka viņiem ir vienalga, par ko sacerēt ziņas. Galvenais, lai iespējami vairāk interneta lietotāju apmeklētu konkrētas vietnes, kurās izvietots ziņu autoru ienākumu avots – reklāma.

Lai izveidotu interneta vietnes, sacerētu ziņas un izreklamētu tās sociālajos tīklos, mūsdienās nav vajadzīgas pārmērīgas tehniskās zināšanas, tikai zināms talants un vēlēšanās. Piedevām vēl dzelteno ziņu ražošana ne tikai ir ienesīga, bet pamatā arī netiek uzskatīta par nelikumīgu, ar ko patīkami atšķiras no daļas citu naudas pelnīšanas metožu virtuālajā vidē. Rezultātā interneta vietņu, kuru saturā netrūkst viltus ziņu, skaits, visticamāk, ir mērāms miljonos. Skaitījis šīs vietnes neviens, protams, nav, it īpaši ņemot vērā, ka tēmu loks ir neierobežoti plašs.

Pateicoties šādam fonam, apgalvojumi par Krievijas nesamērīgo ietekmi uz ASV prezidenta vēlēšanām ar viltus ziņu starpniecību neizklausās īpaši pārliecinoši. Lai arī nav izslēgta iespēja, ka Maskava piemeta savas piecas kapeikas vispārējā viltus ziņu plūsmā, pastāv aizdomas, ka galveno vijoli šajā gadījumā spēlēja tādi entuziasti kā Velesā. Nav arī skaidrs, cik lielā mērā šīs darbības vispār ietekmēja vēlēšanu iznākumu, jo kautrīgi tiek noklusēts, ka, piemēram, it īpaši Meksikā un vēl citās Latīņamerikas valstīs citi nosacītie uzņēmēji tajā pašā laikā centīgi kurināja par Hilariju Klintoni un demokrātiem.

Kopumā šķiet, ka šī problēma ir daudz plašāka nekā tikai jautājums par to, vai Krievija apzināti mēģināja vai nemēģināja ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus. Problēma ir tur, ka informācijas tehnoloģiju kompāniju un sociālo tīklu biznesa modeļi atklāti sekmē kā viltus ziņu, tā daudzu citu virtuālo drazu izplatīšanos. Savukārt, ko iesākt ar šī tehnoloģiskā progresa ēnas pusi, neviens tā īsti nezina.