Šādas padomes izveides nepieciešamība, jāatgādina, tiek pamatota ar esošo starptautisko institūciju neefektivitāti, tēzi, ka Gazas pārvēršana par "Vidusjūras Singapūru" vai tirdzniecības ceļu krustpunktu liks konflikta dalībniekiem aizmirst ideoloģisko nesamierināmību ekonomiskā izdevīguma dēļ, kā arī ar to, ka investīcijas un miers Gazā jānodrošina tiem, kas tajos ir visvairāk ieinteresēti, – reģiona valstīm. ASV sev ir atvēlējušas "tikai" uzrauga un lēmumu galīgā apstiprinātāja vai noraidītāja lomu.
Kopumā var teikt, ka Miera padomes izveide tiek pamatota ar to, ka esošās starptautiskās platformas ir birokratizētas un nespēj pieņemt lēmumus. Padome savukārt tiek pozicionēta kā rīcībspējīgu spēlētāju koalīcija (The Coalition of the Capable), kas rīkojas šeit un tagad, negaidot rezolūcijas un nepaļaujoties uz tām.
Tomēr, ja raugās pēc būtības, padomes izveidošana ir ASV mēģinājums gan radikāli samazināt tieši savas izmaksas, gan tikpat radikāli vienkāršot starptautisko attiecību sistēmu. Tas ir aicinājums atgriezties pie XIX gadsimta Vīnes kongresa stila, kur lēmumu pieņēmējs ir sava veida direktorāts – daži nozīmīgākie līderi, balstoties uz savām faktiskajām iespējām un gatavību rīkoties, nevis uz tiesību normām, statūtiem u. c.
Pie kam Miera padome Gazas joslai šajā gadījumā ir tikai pilotprojekts. Ja tas izdosies vairāk vai mazāk veiksmīgs, sāksies mēģinājumi to mērogot līdz pat globālam līmenim. Tieši šā iemesla dēļ aicinājums piedalīties Gazas joslas atjaunošanā (kā formālais pamatojums) ir izsūtīts arī visiem potenciāli nākamajiem jau globālās Miera padomes akcionāriem un direktoru padomes locekļiem.
Cits jautājums, ka pārliecinošs viņu vairākums katrs savu iemeslu dēļ nesteidzas pievienoties šai iecerei. Vieni nevēlas uzņemties atbildību, citus (Eiropas valstis) pilnībā apmierina esošā kārtība, bet vēl citi (globālo Dienvidu lielvaras) nepieņem ASV dominēšanu. Pret principu nerietumu lielvarām, visticamāk, iebildumu nav, taču tās ir gatavas pieņemt šādu kārtību tikai tad, ja galvenajiem spēlētājiem ir vienāds skaits nosacīto akciju.
Konkrēti Latvijai un citām nelielām valstīm šajā gadījumā atliek tikai cerēt, ka līdz šādam sadalījumam pirmkārt jau ASV ambīciju dēļ lieta tomēr nenonāks.