Vīruss un Latvija

Līdz šim par šo jomu atbildīgie dienesti uz notiekošo raudzījušies kaut kā... lineāri? Ja ieceļos no vīrusa apdraudētajām teritorijām, tad īpaši pārbaudīsim, bet, ja no citurienes, galvenais, lai pats piesakās, ja nejūtas vesels. Nu nezināmais ļaunums iezadzies no sētas puses. Un tas spilgti apliecina, ka līdzšinējā pieeja vairs neder – jādomā, kā ātri radīt sistēmu, lai efektīvi atklātu tos, kuri var inficēt citus. Un ne tikai pārbaudot tos, kuri varētu būt bijuši saskarsmē ar konkrēto inficēto personu.

Labi, tā varbūt vēl ir neiespējamā misija – visā pasaulē ar šo agrīnas vīrusa atklāšanas problēmu cīnās –, taču izskatās, ka tas ir virziens, kurā ''jāiestellē'' arī mūsu ekspertu un amatpersonu domāšana.

Paralēli tam ir svarīgi, lai tie, kuri tiešām ir konkrētā vīrusa skarti, laikus atpazītu tā pazīmes un tūlīt pat vērstos pie mediķiem pēc palīdzības. Un te, lūk, ir vēl viena vājā vieta – cilvēki gan plaši un detalizēti tiek informēti par vīrusa izplatību, ar to saistīto bēdīgo statistiku, dažādu dienestu rīcību, preventīvajiem pasākumiem, taču ne par to, kā atpazīt simptomus, kas liecina par inficēšanos ar šo vīrusu.

Vēl jārēķinās arī ar to, ka ne visi seko līdzi visam medijos ziņotajam, proti, ne tuvu ne visi izlasīs konkrēto avīzi, noskatīsies televīzijas un noklausīsies radio ziņas vai atradīs informāciju internetā par šo tēmu.

Bet šis nu reiz ir tas jautājums, par kuru jābūt informētai maksimāli tuvu 100% sabiedrības. Tātad grib to vai negrib mūsu valdība, bet arī Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būtu izsludināms ārkārtas stāvoklis vīrusa apdraudējuma dēļ, lai veiktu neatliekamus pasākumus, tostarp katrā pastkastītē piegādātu vieglajā valodā (un varbūt šoreiz ne tikai latviski) sagatavotus informatīvos materiālus par to, kas ir šis vīruss, kā to atpazīt, kā rīkoties situācijā, kad visas pazīmes rāda, ka tas skāris. Un netraucēt neatliekamo palīdzību, ja ir citas, mazāk bīstamas saslimšanas pazīmes. Labi, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests apliecina, ka gatavs reaģēt uz katru izsaukumu, taču tas attiecas uz līdzšinējo situāciju. Ir jārēķinās, ka tūlīt, tūlīt var sākties ārstu izsaukumu lavīna un to novērst situācijā, ja vīrusa inficētie būs arī Latvijā, nevarēs – varbūt vien mazināt, ar informāciju palīdzot katram cilvēkam labāk saprast, vai ir pamats aizdomām par saslimšanu, ko izraisījis šis vīruss, vai ne. Bailes no vīrusa sabiedrībā jau valda, nu valstiski svarīgi ir nepieļaut paniku.