Latvijas olimpiskajā kustībā – evolūcija, nevis revolūcija

Izskatās, ka drīz pēc jūsu stāšanās amatos LOK darbībā sākusies tāda kā revolūcija.

Žoržs Tikmers. Tā nav revolūcija, drīzāk – sakārtošanās. Tā ir LOK prezidenta un ģenerālsekretāra pirms vēlēšanām prezentētās programmas realizācija. Aizvadītajās simt dienās no vārdiem mēs esam pārgājuši pie darbiem. Šī programma sevī ietver 27 dažādus uzdevumus. Protams, simt dienās mēs nevaram paveikt visu četru gadu programmu, bet principiālus darbus, kas saistīti ar, nosacīti sakot, LOK inventarizāciju, funkciju auditu, esam sākuši. Tas skar pašu LOK, Latvijas Olimpiešu sociālo fondu (LOSF), Latvijas Olimpisko vienību (LOV), kur LOK ar 59% daļu ir galvenais akcionārs, un olimpisko centru sistēmu, kur LOK ir kapitāla daļas 65 miljonu eiro apmērā.

Kārlis Lejnieks. Es to gribētu dēvēt nevis par revolūciju, bet gan par evolūciju. Mēs redzam, ka var, un gribam esošajos apstākļos strādāt efektīvāk.

Kādus praktiskus soļus paredz jūsu programma, un ko esat iesākuši darīt tās īstenošanai?

Žoržs Tikmers. Pirmkārt, tā paredz savādāku LOK komandas izveidi. LOK šobrīd strādā 11 darbinieku, no tiem ar stratēģisku lēmumu pieņemšanu visos sektoros nodarbojas četri. Tie ir motivēti, ļoti zinoši savas nozares speciālisti. Bet, protams, ar šiem spēkiem ir par maz. Lai iesaistītu arī citus sporta jomas ekspertus, esam izveidojuši 12 komisijas un apakškomisijas, kuru darbā iesaistīti vairāk nekā 70 sporta federāciju un izpildkomiteju pārstāvji. Līdz ar to es uzskatu, ka mūsu komanda, kurā agrāk bija tikai daži LOK darbinieki, šobrīd ir ievērojami paplašināta. Un tas nav vien diskusiju klubiņš – katra komisija ir sanākusi, apstiprinājusi vadību, arī ar LOK vadības līdzdalību definējusi savus darba uzdevumus šim un nākamajam gadam.

Piemēram?

Žoržs Tikmers. Piemēram, Juridiskā komisija šobrīd ir izstrādājusi uzmetumu uzlabojumiem vai papildinājumiem LOK statūtos, apkopojot virkni priekšlikumu. Tostarp mans ierosinājums bija LOK statūtos paredzēt normu, kas ierobežotu prezidenta atrašanos LOK vadībā vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas, es esmu gandarīts, ka šo un citus priekšlikumus Juridiskā komisija ir novērtējusi un atbalstījusi. Statūtu grozījumi tiks virzīti pieņemšanai LOK Ģenerālajā asamblejā nākamā gada martā. Līdzīgi ar aktuāliem jautājumiem strādā arī citas komisijas un apakškomisijas. Piemēram, Olimpisko centru un infrastruktūras apakškomisija, ko vada Vējoņa kungs, izskatīja auditorfirmas E&Y ieteikumus par olimpisko centru sistēmas pārvaldības uzlabošanu. Mums ir ļoti aktīvi strādājusi arī Ziemas sporta veidu apakškomisija Kola kunga vadībā, ir sanākusi uz vairākām sēdēm Finanšu komisija, Ētikas komisija u. c. Tā rezultātā LOK darbībā, kā teicu, iesaistīti ļoti daudzi sporta eksperti. Mēs veidojam jauna veida pieeju LOK attīstībai.

Nākamais būtiskais dokuments, ko sagatavojām kopīgi ar lielu darba grupu, kurā bija visu federāciju pārstāvji, un pieņēmām mūsu izpildkomitejā, bija LOK stratēģija, kas pieejama ar nosaukumu LOK vīzija 2030. Man liekas, tas arī ir kā pagrieziena punkts. Gan tāpēc, ka tapis šāds stratēģisks plānošanas dokuments (jo tādu dokumentu nav daudz arī pasaulē nacionālajām olimpiskajām komitejām – esam tos analizējuši un arī labākās prakses piemērus ņēmuši vērā), gan tāpēc, ka tas iezīmē noteiktu pagrieziena punktu mūsu kā olimpiskās komitejas domāšanā un vēlāk arī rīcībā. Iepriekšējos 20–30 gadus galvenā prioritāte bija olimpiskās medaļas, pēc kā tad vērtēja visu darbu, bet turpmāk mūsu galvenā prioritāte būs olimpiskā kustība un sabiedrība, kura ir vesela, motivēta nodarboties ar sportu, kā rezultātā arī rodas iespējas talantīgiem jauniešiem attīstīt savas spējas, jau domājot par olimpiskajām spēlēm. 

Kārlis Lejnieks. Neatkarīgi no tā, cik termiņu būs amatā kāds prezidents vai ģenerālsekretārs, svarīgi, ka ir rīcības plāns ilgākam periodam, arī tad, kad būs cita vadība. Protams, katrs var viest savas korekcijas, bet vismaz ir 10 gadu plāns par to, kur gribam nonākt.

Žoržs Tikmers. Vīzijā nodalīti divi darba virzieni. Pirmais ir ļoti zināms, tuvs visiem sporta ekspertiem – dalība olimpiskajās spēlēs un tajās izcīnītās medaļas. Bet šeit ir akcenta maiņa uz to, ka būtisks elements ir olimpiskā kustība un sabiedrība. Prioritāte – 10 gadu laikā mainīt situāciju Latvijā, ka ar fiziskām aktivitātēm vismaz reizi nedēļā varētu nodarboties katrs otrais no Latvijā dzīvojošajiem. Un pamatā šī stratēģija ir orientēta nevis uz sporta dzīves senioriem vai sporta profesionāļiem, bet gan domājot par jauno paaudzi un iesaistot to ar interesantām metodēm un līdzekļiem. Jo, ja jaunā paaudze būs vesela, būs motivēta nostiprināt savu veselību un pilnveidot savu meistarību, pratīs izmantot tehnoloģijas, mums būs olimpiskā komanda ar vairāk nekā 50 atlētiem un mēs iepriecināsim savus līdzjutējus, izcīnot medaļas augstākajās sporta sacensībās.

Problēma tik ļoti saasinājusies, ka jāvērš uzmanība uz cilvēku iesaisti sportošanā? Cilvēki mazāk sporto nekā agrāk?

Žoržs Tikmers. Jā, diemžēl tā ir. Pats biju ļoti pārsteigts, ieraugot datus. Es pats piederu pie aktīvās cilvēku daļas, man šķiet, ka ļoti daudzi cilvēki sporto, nodarbojas ar savas veselības uzlabošanu, taču faktiskā tendence ir pilnīgi pretēja. Turklāt sabiedrības īpatsvars, kas vispār nenodarbojas ar sportu, palielinās. Piemēram, četru gadu laikā – no 2014. līdz 2018. gadam – to īpatsvars, kas nenodarbojas ar sportu, ir palielinājies par 17 procentu punktiem.

Kas ir jādara, lai tā nebūtu?

Žoržs Tikmers. Jātiecas mainīt cilvēku attieksmi pret savu veselību. Jādod motivācija, argumentācija, jāparāda, ka veselība ir vērtība.

Jāveido aktīva dzīvesveida kults?

Kārlis Lejnieks. Tieši to mēs darām. Un stāsts ir par to, kādas vērtības sevī nes olimpiskā kustība kā tāda. Tā ietver šo veselīgo dzīvesveidu. Darbs ar sabiedrību šajā ziņā ir viens no mūsu – un ne tikai mūsu, bet arī citu organizāciju – uzdevumiem. Līdz ar to mēs ejam prom no tā ierastā akcenta, ka svarīgas ir vien medaļas. Pagriežam fokusu uz to, ka ar fiziskām aktivitātēm jānodarbojas neatkarīgi no vecuma – visiem, sākot ar bērniem, jauniešiem un beidzot ar senioriem. LOK prezidents tam ir izcils piemērs – arī pēc 60 gadiem ļoti aktīvi nodarbojas ar sportu, tostarp akadēmisko airēšanu divreiz nedēļā.