Negrib apzagt nacionālo lepnumu

Pagājušajā nedēļā Valsts policija izplatīja ziņu, ka kriminālvajāšanai nodevusi lietu par nelegālās televīzijas izplatīšanu Latvijā. Šajā sakarībā gribu jautāt – kā kopumā veicas ar pirātisma apkarošanu šajā ziņā?

Situācija uzlabojas pēdējos divus gadus – kopš Valsts policija 2017. gadā noteica šo nozieguma veidu kā vienu no savām prioritātēm. Un rezultāti skaitļos arī par to liecina. Pirms tam nebija neviena, bet 2017. gadā tika ierosināti 19 kriminālprocesi, 2018. gadā – 11, tātad kopā tie ir jau 30. Bijuši ļoti daudzi administratīvie reidi – 2017. gadā vien to bija 563. Progresu uzrāda arī profesora Saukas šī gada pētījums, ko mēs publiskojām aprīļa beigās, – trīs gadu laikā, kopš darbojas biedrība Par legālu saturu un kopš mēs ar policiju sadarbojamies, nelegāļu daudzums krities par 36%. Ja 2016. gadā 100 000 vai katra astotā mājsaimniecība lietoja kaut kādu nelegālu TV pieslēgumu vai pakalpojumu, tad šobrīd tādu palicis 62 tūkstoši.

Ja pirātus iedala divās lielās daļās – fiziskais pirātisms un digitālais –, tad šie skaitļi, par kuriem runāju, atspoguļo fiziskā pirātisma statistiku jeb, vienkāršā valodā runājot, klasisko pieslēgumu pie televizora, neņemot vērā viedierīces un skatīšanos pēc pieprasījuma. Te gan jāsaka, fiziskais pirātisms drīz – domājams, ka pāris gadu laikā, – izbeigsies. Piemēram, mūzikas industrija arī pārstāvēta mūsu biedrībā, viņi saka, ka viņu jomā fiziskais pirātisms ir jau miris – netirgo vairs Centrāltirgū ne kasetes, ne CD, ne citus fiziskos ierakstu nesējus, viss pirātisms pārcēlies uz digitālo vidi internetā. Tā pati tendence ir arī saistībā ar autortiesību aizsargātu televīzijas saturu.

Kā piekļūst nelegālajam saturam šie 62 tūkstoši lietotāju?

Pārsvarā tie ir nelegālie satelīti. Tā ir problēma pamatā valsts pierobežā, arī Rīgas mikrorajonos. Proti, cilvēki lieto Krievijas satelītu operatoru NTV Plus, Tricolor tv vai Kartina TV pakalpojumus, kuri Latvijas teritorijā ir nelegāli. TV bizness ir tāds, ka televīzijas kanālus drīkst izplatīt tikai attiecīgās teritorijās – legāls operators pērk tiesības uz katru kanālu, katru tā izplatīšanas veidu, teritoriju. Un šie minētie ir Krievijas federācijas operatori, viņu pakalpojumi Latvijā nedrīkst būt pieejami, bet diemžēl ir.

Šķiet, Krievija par to īpaši nesatraucas, tas vairāk satrauc mūs gan saistībā ar propagandu, gan nelegālo pakalpojumu tirgu.

Jā, par to visvairāk būtu jāsatraucas mūsu politiķiem, jo te runa gan par informatīvo telpu, ko sargāt ir prioritāte valstī laikam nr. 2 uzreiz pēc cīņas pret naudas atmazgāšanu, gan par ēnu ekonomikas izplatīšanos.

Ir vēl ko darīt, bet liels prieks, ka policija ir devusi ļoti smagu triecienu nelegāla satura izplatīšanai.

Atcerēsimies, bija pirms pāris gadiem tāda ļoti nekaunīga uzņēmumu grupa, kas izplatīja maldinošas vēstules nama Pērnavas ielā iedzīvotājiem, lai viņi atsakās no Baltcom un Lattelecom pakalpojumiem par labu viņu pakalpojumiem, vēstulēm bija pievienots arī kaut kāds Augstākās tiesas spriedums, kas it kā apliecinot viņu ekskluzīvas tiesības uz konkrēto māju, kas ir pilnīgas muļķības, jo tiesas spriedums bija par pilnīgi citu tēmu. Šī grupa tika pilnībā iznīcināta, organizators arī divus mēnešus pasēdēja Centrālcietuma meditācijā – tā bija pirmā reize neatkarīgas Latvijas vēsturē, kad tika piemērots apcietinājums par noziegumu, kas saistīts ar darbībām ar intelektuālo īpašumu. Pirms tam nebija izpratnes, ka autortiesību pārkāpumi arī ir noziegums, ka ar to tiek izdarīts ekonomiskais kaitējums tiesību īpašniekiem un arī valstij.