Sinerģija, risinot ūdens piesārņojuma problēmu

No kurienes nāk ideja par Tīrā ūdens hakatonu (Clean Water Hackathon), un kā norisinājās pats pasākums?

Kas attiecas un hakatonu, tad es teiktu, ka pasākuma pamatā bija pati problēma. Mēs daudz runājām par ūdens piesārņojuma jautājumu, tā ir tēma, kas aizvien biežāk izskan kā Lietuvā, tā abās pārējās Baltijas valstīs – Latvijā un Igaunijā. Cilvēki aizvien vairāk interesējas par ekoloģiju, par apkārtējo vidi, tostarp vēlas, lai apkārtējā vidē būtu tīrs, nepiesārņots ūdens. Tajā pašā laikā risinājumu, kā nodrošināt ūdens tīrību, risināt piesārņojuma problēmas, ir maz, un viens no iemesliem vismaz daļā gadījumā ir līdzekļu trūkums ideju un projektu attīstībai.

Lai risinātu šo problēmu, KV kā platforma, kas nodarbojas ar līdzekļu piesaisti jaunuzņēmumiem, kopā ar partneriem no BaltCap, kas ir viens no lielākajiem fondiem Baltijas valstīs, kas investē jaunuzņēmumos un jaunās idejās, mēs nonācām pie secinājuma, ka tīrā ūdens jautājums ir interesants un nozīmīgs un ka nepieciešams atbalstīt risinājumus un izstrādes šajā virzienā. Paralēli nācās arī secināt, ka Baltijas valstīs ir daudz uzņēmumu un organizāciju, kas nodarbojas ar ūdens piesārņojuma mazināšanas jautājumiem, meklē un izstrādā dažādus risinājumus, tomēr šie uzņēmumi un organizācijas maz komunicē savā starpā, nerunā cita ar citu, nerīko diskusijas, neapmainās ar datiem un citu informāciju. Rezultātā nepastāv nekāda sinerģija, tāpat šie uzņēmumi un organizācijas maz komunicē vai bieži pat vispār nekomunicē ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas atbildīgajām ministrijām. Tāpēc savstarpējās komunikācijas nodrošināšana kļuva par vienu no galvenajiem mērķim, kuru centāmies sasniegt, rīkojot Tīrā ūdens hakatonu.

Šeit varbūt nepieciešams paskaidrot, ka hakatons šajā gadījumā ir pats efektīvākais pasākuma formāts. Tas pats par sevi ir inovatīvs notikums, kurā apvienojas dažādu jomu cilvēki, kas ir ieinteresēti kādas konkrētas jomas – šajā gadījumā ūdens piesārņojuma – problēmu risināšanā, risinājumi tiek meklēti kopīgi ar mentoriem. Tā ir apmaiņa ar pieredzi un zināšanām, jaunu kontaktu iedibināšana – kā ieinteresēto cilvēku starpā, tā ar iespējamajiem projektu finansētājiem, iespēja saņemt dažādu jomu ekspertu ieteikumus par mārketinga un juridiskajiem jautājumiem, informācijas tehnoloģiju izmantošanu, biznesa vadību un citām tēmām.

Tīrā ūdens hakatons savukārt ilga gandrīz divas nedēļas, tas notika no šā gada 18. jūnija līdz 29. jūnijam. Pasākuma pirmā diena bija tā dēvētā ievada diena, kuras laikā visas komandas, kas piedalījās hakatonā, prezentēja informāciju par problēmām, kuras tās vēlas atrisināt, bet turpmākajā laikā mēs strādājām ar komandām, ar mentoriem. Kopumā tika aizvadītas vairāk par 85 sanāksmēm, koronavīrusa pandēmijas dēļ gan diemžēl videokonferences formātā, starp mentoriem, ekspertiem, partneriem un komandām meklējot inovatīvus un efektīvus risinājumus izvirzītajām ūdens piesārņojuma problēmām. Hakatona pēdējā dienā savukārt tika strādāts pie risinājuma biznesa modeļiem, komunikācijas un projektu popularizēšanas, kā arī risinājumu izvietošanas jeb praktiskas īstenošanas iespējām. Atsevišķi jāpiebilst, ka arī mums tā bija lieliska pieredze savest kopā vairāk nekā četrdesmit organizācijas, kas nodarbojas ar ūdens piesārņojuma problēmas risināšanu, radot ievērojamu Baltijas valstu sinerģiju šajā ziņā. Es teiktu, ka tas bija brīnišķīgs mūsu vienotības konkrētā jautājumā piemērs.

Katrā hakatonā ir arī uzvarētāji, labākie projekti. Kādi projekti kļuva par Tīrā ūdens hakatona uzvarētājiem?

Kopumā hakatonā piedalījās septiņas komandas no visām trim Baltijas valstīm, turklāt starp dalībniekiem bija ne tikai jaunuzņēmumi – tāpat tika pārstāvētas arī universitāšu pētnieciskās laboratorijas, nevalstiskās organizācijas un vides aktīvistu grupas, kas nodarbojas ar ūdens piesārņojuma problēmu risināšanu. Par uzvarētājām savukārt tika atzītas divas komandas – PurOceans no Latvijas un Ekodrena no Lietuvas.