Var sanākt, ka Orbāns ir vienīgais, ar kuru Tramps runās

Pēdējā nedēļā, divās ir noticis pietiekoši daudz procesus Eiropā un ASV raksturojoša, tādēļ, ja jums nav iebildumu, sāksim ar Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Ungārijas prezidenta Viktora Orbāna vizīti pie Putina Maskavā, kas bija viņa pirmā vizītes izvēle šajā statusā! Vai tam ir vēl kādas sekas konkrēti uz visu to, kas saistīts ar karu Ukrainā, vai varam runāt tikai par to, ka tas bija pliķis ES reputācijai?

Tā nebija ES prezidentūra, kas aizbrauca, tas bija Orbāns, kurš aizbrauca. Ja izlasa to pašu Ungārijas prezidentūras sešu mēnešu programmu, nu nav tur Krievija galvenais dominējušais, un nav tur uzsvaru, ka tagad ar Krieviju būs jāatjauno attiecības. Nekā tāda tur iekšā nav. Orbāns vienkārši būvē pats savu personīgo tēlu. Tādēļ, es domāju, nepārvērtēsim šīs vizītes nozīmīgumu, it sevišķi kopējās ES un NATO nostājas ietvaros! Jo, pirmkārt, Orbāns ar savām patvaļībām ir slavens un tā ir daļa no tā tēla, kuru viņš sev ir uzbūvējis. Viņa draudzība ar jebkuru citu, kas varbūt šajā gadījumā liktos mums nepieņemami, tas ir viņa modus operandi – viņš vēlas izcelties uz pārējo ES un NATO valstu fona un būvēt savu tēlu uz tā, ka "lūk, mēs esam konservatīvāki, mēs gribam runāt ar visām pusēm". Rēķināsimies tomēr, ka tādā veidā Orbāns apelē pie ungāru nacionālā pašlepnuma, pie bijušās impērijas statusa, pie ungāru gadsimtus ilgajiem izcilajiem sasniegumiem zinātnē un kultūrā, kas ungāriem liek domāt: kāpēc gan viņi nevar uzvesties tāpat, kā uzvedas lielākas valstis?! Tāpēc pie šī sentimenta Orbāns ar savām darbībām faktiski apelē.

Nu un tad, ja mēs skatāmies, cik liels ļaunums ES tika nodarīts ar to, ka viņš uz turieni aizbrauca, nu atkal jau nesmuki tas ir, jo kārtējo reizi rada jautājumu – kādēļ atkal uzrodas kāds, kurš nez kāpēc uzskata, ka ir gudrāks par pārējiem, kurš var rīkoties atšķirīgi? Bet tā ES vēsturē ir bijis pastāvīgi – vienmēr ir bijis kāds, kurš kaut kādos jautājumos ir atšķirīgos