Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Asānža lietas noslēgums © DIENA

Nedēļas vidū pēc vienošanās ar ASV varasiestādēm par daļēju vainas viņam izvirzītājās apsūdzībās atzīšanu brīvību atguva un dzimtajā Austrālijā atgriezās interneta projekta WikiLeaks dibinātājs Džūljans Asānžs.

Bez vēstures nav nākotnes © DIENA

Vismaz vidusskolu līmenī šogad rudenī tiks novērsts ierēdņu un politiķu savulaik ieviestais absurds izglītības jomā atteikties no vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanas skolās, tā vietā šo būtisko izglītošanas sadaļu apvienojot ar sociālo zinību jomu. Par izmaiņām, kas atgriezīs bērniem iespēju kvalitatīvi apgūt vēstures zināšanas vismaz vidusskolas līmenī, šodien plašākā rakstā varat lasīt Dienā.

Tiesības būt dzīviem © DIENA

Traģiskās avārijas ar vairākiem bojāgājušajiem, kas notikušas dažu pēdējo dienu laikā, uzjundījušas asas diskusijas sociālajos tīklos, kur nosacīti viena daļa teju pieprasa nekavējoties palielināt sodus par ātruma pārsniegšanu un agresīvu braukšanu (daži pat rosina samazināt atļauto braukšanas ātrumu), kamēr citi apelē pie tā, ka bīstamas situācijas un nereti arī traģiskas sekas uz ceļa izraisa tie autovadītāji, kuri "par lēnu brauc un kaitina citus".

Baidena un Trampa debates © DIENA

Ceturtdien, 27. jūnijā, Atlantā Džordžijas pavalstī ir paredzētas ASV vēsturē pirmās televīzijas debates pirms nākamajām vēlēšanām starp esošo un bijušo Savienoto Valstu prezidentu – attiecīgi demokrātu un republikāņu galvenajiem kandidātiem Džo Baidenu un Donaldu Trampu.

Kam vajag jauno dzelzceļu? © DIENA

Saistībā ar projekta Rail Baltica smagnējo gaitu ir sācies vainīgo meklēšanas un atbildības pārspēlēšanas laiks.

Kā informēt sabiedrību? © DIENA

Cilvēki visā pasaulē aizvien vairāk ignorē ziņas. Par to nesen vēstīja aģentūra LETA, iepazīstinot ar Oksfordas Universitātes Reitera žurnālistikas pētījumu institūta apkopotajiem datiem.

Maskavas un Phenjanas pakts © DIENA

Krievijas līdera Vladimira Putina pompozās vizītes divās Maskavai tradicionāli pašās draudzīgākajās Āzijas valstīs – Ziemeļkorejā un Vjetnamā –, un šo vizīšu laikā it īpaši ar Phenjanu parakstītās vienošanās sniedzas ievērojami tālāk par militāro un ekonomisko sadarbību

Pēriens politiķiem © DIENA

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vakar Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē sacīja salīdzinoši īsu, tomēr, manuprāt, ar skaidriem vēstījumiem piepildītu uzrunu.

Tiesības runāt latviski © DIENA

Nodarbinātību raksturojošā statistika, Ekonomikas ministrijas prognozes, kā arī dažādi pētījumi rāda, ka ir svarīgi, lai tā paaudze, kas patlaban sāk savu profesionālo dzīvi, paliktu strādāt mūsu valstī un nedotos prom uz ārzemēm, lai būvētu savu karjeru tur.

Tirdzniecības kara rēgs © DIENA

Pakāpeniski par realitāti kļūst aizvien pieaugošu mērogu tirdzniecības karš starp Eiropas Savienību (ES) un Ķīnu, pie kam pretimstāvēšanas patlabanējo eskalāciju nevar saukt par negaidītu vai pārsteidzošu.

Izmeklēšanas būtība © DIENA

Nenoliedzami, parlamentāra kontrole pār stratēģiski svarīgu projektu un procesu norises kvalitāti, īpaši situācijās, kad tāda veida un līmeņa projekti kā Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvniecība nonāk līdz kritiskajai augstu risku robežai, ir būtisks faktors, lai iegūtu "skaidru bildi" par problēmu cēloņiem, esošo reālo situāciju un tās nākotnes attīstības scenārijiem un potenciālajiem riskiem.

Studēt augstskolā ir vērts © DIENA

Jauniešiem, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību un prāto, ko darīt tālāk, racionālāka izvēle var izrādīties studēšana augstskolā. To ļauj secināt Ekonomikas ministrijas (EM) veidotās darba tirgus prognozes tuvākajiem 15–16 gadiem.

Vājuma brīdis vai tendence © DIENA

Iepriekšējās nedēļas beigās Indijas premjerministra zvērestu jau trešo reizi deva hinduistu nacionālistu – Indijas Tautas partijas jeb Bharatiya Janata Party (BJP) – līderis Narendra Modi, kurš attiecīgi turpinās vadīt Āzijas lielvalsti vēl piecus gadus.

Nezinīšu klubiņš © DIENA

Savdabīgu pozīciju nupat sāk ieņemt aizvien lielāks skaits esošo un izbijušo politiķu un ierēdņu pēc tam, kad Valsts kontrole (VK) nāca klajā ar secinājumiem par "gadsimta projektu" Rail Baltica.

Lai var atbraukt uz Latviju © DIENA

Dodiet vairāk naudas, un visas problēmas būs atrisinātas! Šāds viedoklis ir izplatīts daudzās jomās.

Dažas piezīmes par kampaņu © DIENA

Skatoties nākotnē, svarīgi, kā Vienotība interpretēs un izmantos sestdien vēlēšanās gūto otro elpu, tomēr vēl daži vārdi par to, kādēļ šī uzvara vai, kā man labpatiktos teikt, izglābšanās vispār bija iespējama.

Francijas ārkārtas vēlēšanas © DIENA

Pēc tam, kad Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Francijā sagrāvi piedzīvoja prezidenta Emanuela Makrona centriski liberālā alianse Besoin d’Europe (Nepieciešamība pēc Eiropas), kas ieguva tikai 14,6% balsu, valstī tika izsludinātas Nacionālās Asamblejas (parlamenta apakšpalātas) ārkārtas vēlēšanas, kuru pirmā kārta notiks jau 30. jūnijā.

Sākas spēles ar nodokļiem © DIENA

Pagājušajā nedēļā, kad sabiedrības uzmanība koncentrējās uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, izskanēja runas par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšanu

Plašu rezonansi izraisījuši Turcijas ārlietu ministra Hakana Fidana un ar viņa vārdiem saskaņoti arī citu augstu šīs valsts amatpersonu paziņojumi par Turcijas vēlmi pievienoties galvenajai nerietumu valstu apvienībai BRICS

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viens no trijiem regulārajiem notikumiem, kuros katram Latvijas pilsonim ir iespēja tieši un nepastarpināti ietekmēt Latvijas politisko un sabiedrisko vidi. Tieši tādēļ, manuprāt, ikvienam pilsonim (kurš to jau nav paspējis izdarīt iepriekšējās balsošanas dienās šonedēļ) ir jādodas uz vēlēšanu iecirkni un jāizdara sava personīgā, uzsveru – tieši personīgā, izvēle par to politisko spēku, kas viņam šķiet pieņemamākais un atbilstošākais.

Latvijā šāgada sākumā dzīvoja viens miljons 872 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir par 11,1 tūkstoti mazāk nekā gadu iepriekš, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) šonedēļ publiskotie dati.

Iepriekšējā nedēļā notika vai noslēdzās vēlēšanas uzreiz trijās nozīmīgās nerietumu valstīs – Indijā, Meksikā un Dienvidāfrikā.

Iespēja saņemt lielas summas no Briseles budžeta un līdz ar to sagādāt darba vietas un legālas izcelsmes ziedojumus partijas kasē ir tā motivācija cīņai par ievēlēšanu Eiropas Parlamentā (EP), kuru neviens politiķis publiski neakcentēs.

Viens no tematiem, uz kuru nāksies koncentrēties jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam (EP), ir imigrācija, turklāt arī saistībā ar ekonomikai nepieciešamo darbaspēku. Līdz ar EP par imigrāciju nāksies spriest arī citām Eiropas Savienības (ES) institūcijām.

Paralēli notikumiem Gruzijā ne mazāk plaši protesti jau vairākas nedēļas notiek arī tās kaimiņvalstī Armēnijā, kur prasa premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos no amata un parlamenta ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu.

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne tikai nenomierināja un neatjaunoja uzticību, bet radīja šaubas vēl arī pati par sevi un mūsu specdienestiem, ka tiem primārais bijusi uz āru izlīdušā skandāla ātra iebāšana atpakaļ politiskās elites grēciņu Pandoras lādē.

Šodien