Nedēļas sākumā gana plašu rezonansi izraisīja Turcijas paziņojums, ka valsts ir iesniegusi oficiālu pieteikumu dalībai vienā no divām galvenajām nerietumu valstu apvienībām BRICS.
Sākoties jaunajam mācību gadam, pavīdēja satraukums, ka mūsu valstī nav pieņemts normatīvais regulējums, kas paredzētu patvertņu izbūvi izglītības iestādēs. (Par to var lasīt portālā Lsm.lv šāgada 1. septembrī.)
Septembrī sabiedrības uzmanības centrā allaž nonāk izglītība. Jauns posms sākas ne tikai skolēniem, bet arī studentiem, un tas mudina domāt par augstākās izglītības jēgu mūsdienās.
Iepriekšējās nedēļas nogalē divās bijušās Austrumvācijas pašās labklājīgākajās federālajās zemēs – Tīringenē un Saksijā – notika vietējo landtāgu (federālo zemju parlamentu) vēlēšanas, kurās sagrāvi piedzīvoja federālā līmeņa koalīcijas partijas, bet ievērojamu vēlētāju atbalstu saņēma par labējiem un kreisajiem populistiem dēvētie nesistēmiski politiskie spēki.
Vērojot satiksmes ministra Kaspara Briškena aktivitātes viņa pārvaldītajā nozarē, jāsaka – šķiet, politiķiem īsti nav pieticis sabiedrības dusmu devas pēc pagājušajā piektdienā zem milzīgas slepenības plīvura pieņemtā valdības lēmuma samazināt valsts daļu nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju kapitālā līdz 25% plus vienai akcijai un tam šonedēļ sekojošā neizprotamā publiskā paziņojuma par uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu par pusmiljardu eiro – no 596,473 miljoniem līdz 25,179 miljoniem eiro.
Nepieciešams panākt, lai iedzīvotāju skaits pieaugtu ne tikai kopumā Rīgā, bet tieši mūsu galvaspilsētas centrā. Šādu atziņu nesen pauda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība) un arī uzsvēra, ka Vecrīgai un visam vēsturiskajam centram "ir nepieciešami ne tikai tūristi, bet arī iedzīvotāji". (LETA, 26.08.2024.)
Nedēļas sākumā iespaidīgu rezonansi – arī informācijas tehnoloģiju (IT) pasaulē – izraisīja Krievijas izcelsmes miljardiera, vienas no pasaulē lielākajām ziņapmaiņas platformām Telegram ģenerāldirektora Pāvela Durova, aizturēšana Francijā.
Tikai trīs dienas mūs šķir no jaunā mācību gada sākuma. Kādam tas būs pirmais gads bērnudārzā, kādam skolā – 1. klasē vai pirmajā vidusskolas trīs gadu posmā, vēl kādam – pirmais gads kādā no augstākās izglītības posmiem. Katram savs, bet visiem kopā – pozitīvi saviļņojošs, varbūt arī mazliet biedējošs, taču vienlaikus – ļoti gaidīts.
Augusta vidū Japānas premjerministrs un valdošās Liberāldemokrātiskās partijas (LDP)
līderis Fumio Kisida izšķīrās
par daudziem negaidītu soli –
viņš paziņoja, ka nebalotēsies
uz LDP prezidenta posteni septembrī gaidāmajās šīs partijas vadības vēlēšanās.
Laikā, kad, veidojoties nākamā
gada valsts budžeta pirmajām
aprisēm, sākam apjaust to, cik
daudz, bet patiesībā maz varēsim
atļauties finansēt akūtās vajadzības ikvienā jomā, "katliņš sācis
mutuļot" saistībā ar topošā apvienotā
sabiedriskā medija valdes plānotā atalgojuma apjoma adekvātumu.
Ideja mazināt darba devējam veicamās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju otrajā līmenī nu gan ir tā, kuru mūsu politiķiem vajadzētu rūpīgi apdomāt vēlreiz.
Savā ziņā savdabīgu notikumu
piedzīvojām šonedēļ, kad Finanšu
ministrija (FM) pēkšņi pasākuma
norises dienas agrā rītā atcēla
nedēļas sākumā izziņoto patiesībā
nozīmīgo preses konferenci, kurā
ministrs Arvils Ašeradens un ministrijas
valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un
grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins
bija paredzējuši informēt par nodokļu
politikas pārskatīšanas rezultātiem un piedāvāto izmaiņu scenāriju.
Neraugoties uz Čikāgā notiekošo ASV Demokrātiskās partijas
nacionālā konventa ārējo
spožumu, pat daudzi demokrātu atbalstītāji šaubās, ka
konvents spēs palielināt
atbalstu partijas kandidātei uz Balto namu
Kamalai Harisai.
Izskatās, politiķi beidzot atraduši galveno "cēloni" Latvijas daudzskaitlīgajām
problēmām, sākot no līdzekļu trūkuma
veselības aprūpes sistēmā, izglītībā,
satiksmē un drošībā līdz pat skandāliem saistībā ar dīvainiem iepirkumiem,
kampaņām, pseidopētījumiem un dažādiem
megaprojektiem.
Uz daudzu starptautiski nozīmīgu notikumu fona bez īpašas
ievērības ir palikusi varas
maiņa Taizemē, par kuras
premjerministri pagājušajā
nedēļā kļuva šīs valsts vēsturē
paša skandalozākā bijušā premjera, miljardiera Taksina Činavata meita – 37 gadus vecā
Petongtarda Činavata.
Gadījums ar tūrisma operatoru
Fisom, kura organizētajā
ceļojumā jaunieši iestrēga
Dienvideiropā, liek aizdomāties par uzņēmējdarbībā
valdošajām tendencēm.
Afganistānā ar vērienīgu, kustības Taliban rokās pirms trim gadiem nonākušās ASV armijas militārās tehnikas parādi (bijušajā ASV armijas bāzē Bagramā) tika atzīmēta trešā gadskārta, kopš ASV bruņotie spēki pēc divdesmit gadu klātbūtnes steigā un gana neorganizēti atstāja šo valsti.
Publiskajā telpā šonedēļ atkal aktualizējās tēma par valsts spēju (bet patiesībā nespēju vai pat negribēšanu) rūpēties par saviem pilsoņiem brīdī, kad viņus piemeklējušas nopietnas problēmas, ar kurām tikt galā paša spēkiem un līdzekļiem nav iespējams.
Nesen Apvienotajā Karalistē
notikušie nemieri raisīja
diskusijas par sociālo tīklu
lomu mūsdienu sabiedrībā.
(Par situāciju Apvienotajā
Karalistē var lasīt laikraksta
Diena rubrikā Ārzemes, piemēram, 9. augustā
publicētajā rakstā Pēc grautiņiem protesti pret
vardarbību, kā arī publikācijās citos medijos.)
Latvija nule izpildīja savu kā valsts
faktiski galveno pienākumu,
parūpējoties par saviem pilsoņiem – noorganizējot, lai drošībā
mājās nonāktu 147 Spānijā
iestrēguši, bezatbildīga tūroperatora pamesti nepilngadīgie un jaunieši.
Sākotnēji izskanēja, ka tam iztērēti 100 000
eiro, bet, pēc galīgajām aplēsēm, gluži tik
daudz nesanākšot.
Līdz ar Parīzes olimpisko spēļu
noslēgšanos ir beidzies arī "olimpiskais pamiers" Francijas iekšpolitikā, un Valsts prezidentam
Emanuelam Makronam ir jāsniedz atbilde uz jautājumu,
kādu viņš redz izeju no lielā mērā paša
radītās iekšpolitiskā pata situācijas.
Pēdējā laikā bieži tiek spriests par obligāto valsts aizsardzības dienestu (VAD). Nesen uzmanību šim tematam pievērsa ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība), kura, piedaloties Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā, norādīja, ka atbalsta ideju par sieviešu iesaukšanu VAD.
Nu jau otro mēnesi nekas nav dzirdams par iespējamām izmaiņām valdošajā koalīcijā, kas nebūt nenozīmē, ka būtu pārgājusi Apvienotā saraksta (AS) gribēšana atgriezties pie valdības galda, tāpat kā Jaunās Vienotības vajadzība pēc stabila vairākuma Saeimā.
Kā aiz ASV robežām, tā pašās
Savienotajās Valstīs kā negaidīts tiek vērtēts demokrātu
kandidātes uz ASV prezidenta
posteni Kamalas Harisas (un
vienlaikus arī partijas vadības)
lēmums par viņas pārinieku – kandidātu uz
ASV viceprezidenta amatu – izraudzīties pat
ASV maz zināmo Minesotas pavalsts gubernatoru, 60 gadu veco Timu Volzu.
Nedēļas sākumā pēc masu protestiem, kuru laikā dzīvību zaudēja ap trim simtiem cilvēku, no amata atkāpās un vārda tiešā nozīmē no valsts aizbēga Bangladešas vēsturē ilglaicīgākā (šo amatu vairāk nekā 20 gadu ieņēmusī) premjerministre Hasīna Vazeda, valsts dibinātāja Mudžibura Rahmana meita.
Apvienotā sabiedriskā medija – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – pirmajai kopīgajai pārvaldes struktūrai konkursā tiek meklēti pieci valdes locekļi ar mediju videi astronomisku atalgojumu – vidēji 10 000 eiro algu katram.