Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +1 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 22. aprīlis
Armanda, Armands

Dienas komentārs

Ciešā saistība ar bankām © DIENA

Ziņas par notikumiem finanšu nozarē pēdējā laikā bijušas tādas, kas liecina – ne visi šīs nozares spēlētāji var lepoties ar veiksmes stāstiem

Ārpolitiskā kursa legalizēšana © DIENA

Pagājušajā nedēļā Ķīnā tika aizvadīta 14. sasaukuma Visķīnas tautas pārstāvju sapulces 1. sesija, par kuras redzamāko rezultātu kļuva Sji Dzjiņpina ievēlēšana uz trešo termiņu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) priekšsēdētāja amatā (Ķīnas līdera amata oficiālais nosaukums), šādi noslēdzot Sji Dzjiņpina palikšanas pie varas, visticamāk, uz ilgu laiku, jautājumu.

Loģika pret burtkalpību © DIENA

Pēdējos gados aizvien vairāk cilvēku mēdz uzdot jautājumus par valsts, patiesībā – valsts pārvaldes, prioritātēm, mērķiem un īpaši ierēdņu izpratni par reālo situāciju gan valstī kopumā, gan parastā cilvēka līmenī.

Mājokļu problēmas samilst © DIENA

Nekustamo īpašumu cenu amplitūda patlaban ir milzīga. Rīgā sērijveida dzīvokļi maksā nedaudz mazāk vai vairāk par 1000 eiro kvadrātmetrā atkarībā no konkrētā dzīvokļa, ēkas, kā arī no rajona, kurā mājoklis atrodas, bet jauno projektu cena labā rajonā jau ir sasniegusi 3000 eiro par kvadrātmetru.

Pekinas jaunā kvalitāte? © DIENA

Iepriekšējās nedēļās kļuva zināms, ka divas no galvenajām Tuvo Austrumu reģionālajām lielvarām un vienlaikus nesamierināmas pretinieces Irāna un Saūda Arābija panākušas vienošanos par pirms septiņiem gadiem pārtraukto diplomātisko attiecību atjaunošanu.

Kurš mūs ārstēs? © DIENA

Pēdējo nedēļu laikā ziņu plūsmā nevar nepamanīt virkni satraucošu ziņu, kas tiešā mērā saistītas ar veselības jomas katastrofālo situāciju un tam pakārtotajiem riskiem, ka sabiedrība var laikus nesaņemt nepieciešamos ārstniecības pakalpojumus.

Kas veido augstu prestižu? © DIENA

Domstarpībās par mazo skolu likteni un par skolotāju trūkumu pat lielajās skolās pavīd arī viedokļu sadursmes par pedagogu profesijas prestižu.

Gruzijas pretrunīgā izvēle © DIENA

Pēc vētrainiem opozīcijas protestiem Gruzijas parlamentā vakar tika atsaukts politiskās kaislības izraisījušais un pirmajā balsojumā jau apstiprinātais likumprojekts (vai pareizāk – divi vienoti likumprojekti) par ārvalstu ietekmes aģentiem. Vai šāds lēmums novedīs arī pie protestu izbeigšanās, pagaidām gan paliek neskaidrs.

Budžeta nakts kā diskutabla tradīcija © DIENA

Vispirms ir jāsaprot, lai kaut ko kritizētu. To var teikt arī par šogad īpaši kritizēto veidu, kā Saeima ceturtdienas rītā pēc rekordilgām – aptuveni diennakti –, tostarp arī visu nakti ilgušām, debatēm pieņēma jauno valsts budžetu.

Pieminekļi un tūrisms © DIENA

Asajās diskusijās, kas sākās pēc tam, kad Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstīja vairāku pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu, gan pieminekļu aizstāvji, gan aizvākšanas piekritēji jau ir demonstrējuši histēriskus pārspīlējumus un agresīvu vēršanos pret atšķirīgu viedokli.

Aizsardzības ministre mīnu laukā © DIENA

Dīvaina ir mazākais, ko teikt par to, kā no politiskā un sabiedrisko attiecību viedokļa un pēc būtības izskatījās otrdien sasauktā Aizsardzības ministrijas (AM) vadības preses konference par daudzmiljonu iepirkumu armijas nodrošināšanai ar pārtiku.

Salu jautājuma atgriešanās? © DIENA

Pagājušās nedēļas beigās – 2. martā – Argentīna oficiāli informēja Lielbritāniju, ka lauž 2016. gadā ar Londonu parakstīto sadarbības līgumu par Malvinu (Argentīnas nosaukums) jeb Folklenda (britu nosaukums) salu ekonomiskās attīstības jautājumiem.

Politiķiem jādomā par rudeni © DIENA

Situācija ir sarežģīta, taču pesimistu prognozes nav piepildījušās. Šāds secinājums rodas, raugoties uz Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem, kas raksturo mūsu valsts ekonomiku un sabiedrības labklājību.

Atklāti par Krieviju, piesardzīgi par Latviju © DIENA

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbības pārskats par 2022. gadu (vismaz tā publiskojamā daļa, kas sarūmējusies 40 lappusēs) ir principā gandrīz pilnīgi veltīts Krievijas agresīvās politikas radītajam apdraudējumam reģionā un tās iebrukumam Ukrainā. Bet ir nianses, kuras gribētos iztirzāt plašāk.

Kādas vīzijas ēnas puses © DIENA

Indijas galvaspilsētā Ņūdeli aizvadītā 20 ekonomiski attīstītāko jeb G20 valstu ārlietu ministru tikšanās kļuva par kārtējo cīņu lauku starp rietumvalstu un attīstības valstu politiķiem.

Vajag valstisku stratēģiju © DIENA

Nesen plašu uzmanību piesaistīja ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja paustais Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā, ka "dzīvot laukos ir zināmā mērā ekskluzīvi".

Ne gluži miera iniciatīvas © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē Ķīna publiskoja savu konflikta Ukrainā noregulējuma plānu. Dokuments sastāv no 12 vispārīgiem punktiem, bet tā galvenais vēstījums ir par nepieciešamību abām pusēm pārtraukt karadarbību un sākt sarunas bez iepriekšējiem priekšnosacījumiem.

Par streiku tradīcijām © DIENA

Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš intervijā LTV, komentējot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) brīdinājumu par pedagogu iespējamo streiku aprīlī, pauda aicinājumu – meklējot risinājumus pedagogu nodarbinātības jautājumos, LIZDA sarunās ar valdību varētu mazāk nākt ar kareivīgu, bet vairāk ar produktīvu stāju.

Sadarboties, nevis traucēt © DIENA

Valdības un, plašāk raugoties, valsts pārvaldes attieksme pret uzņēmējiem, tāpat kā uzņēmēju attieksme pret valsts sektoru, mēdz izpausties visai daudzveidīgi.

Teherānas izvēle © DIENA

Krievijas izvērstās karadarbības Ukrainā dēļ maz uzmanības pēdējās dienās tika pievērsts notikumam, kas jau ir atstājis un turpinās atstāt ietekmi uz dažāda mēroga ģeopolitiskajiem procesiem, – Irānas prezidenta Ebrāhīma Raisī oficiālajai vizītei Ķīnā, pirmajai pēdējo 20 gadu laikā.

Kara gada sniegtā pieredze © DIENA

Piektdien, 24. februārī, apritēs gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Mums Latvijā šis gads ļāvis lepoties ar sabiedrības vairākuma spēju būt vienotam, atbalstot Ukrainu, un ir arī ļāvis ieraudzīt daudzu citu valstu solidarizēšanos ar Ukrainas nāciju.

Lai skolas neražotu aizvainotos © DIENA

Nekādā mērā neapšaubot, ka Saeimas lēmums par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā bijis vienīgais pareizais, kas caur īslaicīgām grūtībām pieliks punktu valstij bīstamajai divvalodības uzturēšanai, nevar neatzīt, ka šīs politikas ieviešana ir neskaidra un rada bažas.

Krievija paaugstina likmes © DIENA

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, vakar sakot runu valsts Federālajai sapulcei (Krievijas parlamenta abu palātu deputātiem un valsts augstākajām amatpersonām, kā arī lūgtajiem viesiem), lika saprast, ka Maskava ir gatava kā ilgai karadarbībai Ukrainā, tā ilgstošai ģeopolitiskai konfrontācijai ar Rietumiem.

Ģeopolitiski piemirstās Filipīnas © DIENA

Februāra sākumā Klusā okeāna salu valsti Filipīnas apmeklēja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, un par šīs vizītes rezultātu kļuva viņa paziņojums par ASV bruņoto spēku piekļuves Filipīnu militārajiem objektiem paplašināšanu. Dažas dienas vēlāk savukārt izskanēja ziņa par sadursmi starp Filipīnu un Ķīnas karakuģiem Dienvidķīnas jūrā, kur abām šīm valstīm ir teritoriālas pretenzijas.

Kučinska pēcvēlēšanu bailes © DIENA

Priekšvēlēšanu kampaņas iedrošināts, tagadējais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) pērn augustā Saeimā nobalsoja par principiāliem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz, ka Krievijas pilsoņi, kuri līdz šī gada 1. septembrim nebūs iesnieguši valsts valodas zināšanu apliecinājumu, zaudēs uzturēšanās atļauju Latvijā. Tagad, jau iekšlietu ministra amatā nonācis, Kučinskis ir tā pārbijies no izraidāmo rindas uz Krievijas robežas, ka ir gatavs drīzāk atzīties priekšvēlēšanu prāta aptumsumā nekā nodrošināt paša pieņemtā likuma izpildi.

Cīņa par Āfrikas labvēlību © DIENA

Divas viena otrai sekojušas Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova diplomātiskās turnejas Āfrikas valstīs ir kārtējais atgādinājums par to, kāda cīņa rit starp lielvalstīm par Āfrikas valstu simpātijām un ietekmi šajā kontinentā.

Turpinām izmirt © DIENA

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati rāda, ka 2022. gadā piedzima 15 535 bērni, kas ir viszemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā un par 10,8% jeb 1885 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021.