Karadarbības Irānā ēnā ir palikušas kārtējo reizi uzliesmojušās
robežsadursmes starp Pakistānas bruņotajiem spēkiem un
Afganistānā pie varas esošo
kustību Taliban.
Militārais konflikts Tuvajos
Austrumos par aktualitāti ir
padarījis jēdzienu "repatriācija". Nesen Latvija un
citas valstis veica savu
valstspiederīgo repatriāciju
no tiem reģioniem, kurus ietekmē karadarbība, kas sākās 28. februārī līdz ar ASV un
Izraēlas gaisa triecieniem Irānai.
Pagājušajā nedēļā Islandes premjerministre Kristrūna Frostadotira
paziņoja, ka "tuvāko mēnešu
laikā" plāno rīkot referendumu
par sarunu atsākšanu jautājumā
par Islandes iestāšanos Eiropas
Savienībā (ES).
Marta sākumā Latvijas Banka publiskoja maksājumu statistikas pārskatu. Tajā ir īpaši uzsvērti krāpniecisko maksājumu dati. Pērn veikti 35 tūkstoši krāpniecisko maksājumu 10,5 miljonu eiro apjomā. «Vidēji dienā veikti 19 krāpnieciski kredīta pārvedumi (vidējā summa – 1171 eiro) un 77 krāpnieciski karšu maksājumi (vidējā summa – 85 eiro),» ir secinājusi Latvijas Banka.
Izraēlas un ASV 28. februārī sāktais
uzbrukums Irānai, kura mērķis ir
panākt tajā valdošā teokrātiskā režīma
nomaiņu, bija paredzams un būtībā
neizbēgams, taču tikpat lielā mērā
paredzamas ir šī uzbrukuma sekas,
kura ietekme sniegsies tālu aiz Lielo Tuvo
Austrumu reģiona robežām.
Līdz 15. Saeimas vēlēšanām, kas
gaidāmas 3. oktobrī, palikuši
septiņi mēneši, un jau ir vērojama gatavošanās šīm vēlēšanām
gan praktiski, gan saturiski. Tā,
piemēram, ir jau paziņots, ka
Rīgā varēs balsot 158 vēlēšanu iecirkņos, no
kuriem 111 atradīsies izglītības iestādēs, bet
12 – tirdzniecības centros.
Meksikā pēc tās drošības dienestu – sadarbībā ar ASV – īstenotās valsts, iespējams, lielākā narkokarteļa Halisko jaunā paaudze līdera, zināma kā El Menčo, nogalināšanas ievērojamu daļu valsts teritorijas pārņēma šī narkokarteļa kaujinieku sarīkoti nemieri.
Dzelzceļš Rail Baltica ir ieguvis
tādas ieceres slavu, kura ir
ambiciozi pieteikta un jūsmīgi
slavēta, bet kuras īstenošana ir
iestrēgusi dažādos sarežģījumos.
Amerikas Savienoto Valstu
Augstākās tiesas lēmums par
„Trampa tarifu” atcelšanu
pašsaprotami ir iedvesmojis
viņa politiskos oponentus,
tomēr ASV kopumā šis lēmums var izrādīties nūja ar diviem galiem.
Kopš Krievijas pilna mēroga
iebrukuma Ukrainā ir pagājuši
četri gadi. Karš kopš 2022. gada
24. februāra norit Eiropas
Savienības (ES) tuvumā, un pie
tā pa šiem gadiem ir pierasts.
Ziņa par ASV Valsts departamenta ieceri izveidot interneta platformu Freedom.gov, kas ļautu Eiropas (iecere ir adresēta tieši tai) un arī citu pasaules valstu pilsoņiem bez grūtībām piekļūt šajās valstīs aizliegtam «politiskam» interneta saturam, ir kas ievērojami vairāk par parastu diplomātisku strīdu.
Attieksmes maiņa pret sociālajiem tīkliem, idealizēšanas
vietā nākot piesardzībai,
patlaban ir vērojama daudzviet pasaulē un, visticamāk,
skars arī mūsu sabiedrību.
Ungārijā 12. aprīlī ir gaidāmas
parlamenta vēlēšanas, kuras
var kļūt par pirmajām ilgā
laikā, kad premjerministrs
Viktors Orbāns un viņa vadītā
partija Fidesz zaudē varu.
Sākot ar šā gada 6. februāri, ir pārstājis darboties pēdējais palikušais
ASV un Krievijas kodolarsenālus
ierobežojušais Stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanas līgums,
zināms arī kā New START.
Kādu iespaidu uz mūsu sabiedrības labklājību un valsts ekonomisko situāciju atstātu tas, ja tiktu pavērta iespēja izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas? Par to patlaban tiek diskutēts visai plaši. Jāatgādina, ka abas mūsu Baltijas kaimiņvalstis pensiju otrajā līmenī esošos uzkrājumus ir padarījušas pieejamus. Igaunijā iespēja iedzīvotājiem izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus tika pavērta kovidpandēmijas laikā, Lietuvā – šogad.
Pēc tam kad iepriekšējās nedēļas
beigās no amata atkāpās Lielbritānijas premjerministra Kīra
Stārmera biroja vadītājs un
galvenais padomnieks Morgans
Maksvīnijs, gana ticama ir kļuvusi iespēja, ka pavisam drīzā nākotnē savu
amatu varētu zaudēt arī pats Stārmers.
Meklējot nozares, kuru
attīstība varētu stiprināt
Latvijas tautsaimniecību,
politiķu un ekonomistu
skatieni reizēm pavēršas
tūrisma virzienā. Tiek
uzsvērts, ka mūsu valsts ekonomikai ir
vajadzīga nauda, ko ārvalstu ceļotāji jau
iztērē Latvijā un varētu iztērēt nākotnē.
Zintanas pilsētā Lībijā šajās dienās tika nogalināts bijušā šīs valsts līdera Muammara Kadafi vienīgais no politikā palikušajiem dēliem Saifelislāms Kadafi, kurš bieži tika uzskatīts par vienīgo politiķi, kas spējīgs atkalapvienot pilsoņu kara saplosīto valsti.
Latvija atrodas otrajā vietā no
beigām Eiropas Savienības (ES)
dalībvalstu minimālās algas
lieluma sarakstā. Mūsu valstī
minimālā alga šogad ir 780 eiro,
un zemāka tā ir vien Bulgārijā –
620 eiro. Trešajā vietā no beigām ierindojas
Rumānija ar 795 eiro, vēsta ES statistikas
birojs Eurostat.
Jaunu bēdīgi slavenā Džefrija Epstīna lietas materiālu publiskošana ir
izraisījusi arī kārtējo publiskās
ažiotāžas vilni, meklējot atklātajos
dokumentos liecības par to vai citu
publisku personu saistību ar Epstīnu.
Uzņēmēju noskaņojums ir
piesardzīgi optimistisks, tomēr
pēdējā laikā optimisms ir
nedaudz mazinājies. To rāda
aptauja, ko veikusi Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības
kamera (LTRK) kopā ar pētījumu centru SKDS.
Atbilstīgi plašsaziņas līdzekļu
ziņām (Politico) Francijas
varasiestādes gatavojas aizliegt valsts pārvaldes iestāžu
darbiniekiem videokonferenču rīkošanai izmantot ASV
platformas (Zoom, Microsoft Teams, Google
Meet), to vietā paredzot nacionālās platformas Visio izmantošanu.
Attieksmi pret latviešu valodu Latvijā mūsu sabiedrība uztver ļoti emocionāli. Tad, ja sociālajos tīklos kāds pavēsta, ka sastapts tāds kurjers vai taksists, kurš vispār nepārvalda latviešu valodu, ātri var aizsākties dažādu viedokļu apmaiņa.
Iepriekšējās nedēļas nogalē ASV Aizsardzības ministrijas (Pentagona) publiskotā Nacionālās aizsardzības stratēģija
ir lielā mērā politisks dokuments, kas
savā ziņā papildina un konkretizē
iepriekš publiskoto Nacionālās drošības
stratēģiju.
Daudzi jaunieši vēlas veidot
karjeru tādās jomās, kuru
pienesums Latvijas ekonomikai
ir niecīgs, bet vairākas tautsaimniecībā svarīgas nozares,
kurās trūkst darbinieku, jaunās
paaudzes ieskatā nav piesaistošas. To ļauj
secināt programmas Latvijas Izglītības
akselerators veiktā aptauja. (Plašāk par to var
lasīt aģentūras LETA ziņu klāstā 21. janvārī.)
Plašu uzmanību piesaistošais ASV
prezidenta Donalda Trampa
mēģinājums izveidot jaunu
starptautisku struktūru – Miera
padomi Gazas joslai – pēc savas
būtības ir mēģinājums radikāli
pārveidot visu starptautisko attiecību sistēmu.
Nabadzības riska slieksnis ir ne zemāks par 699 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, atklāj Centrālās statistikas pārvaldes aprēķini par 2024. gadu. Vidējā vecuma pensija 2025. gada novembrī bija 672,92 eiro, vēsta LETA, atsaucoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Ir visai ticams, ka nabadzības riska slieksnis pērn bija augstāks nekā 2024. gadā, un līdz ar to vidējā pensija bijusi zemāka par šo slieksni.
Pārējo starptautisko notikumu
fonā bez īpašas ievērības ir palicis
fakts, ka Sīrijas valdības spēki
pēdējās dienās ir īstenojuši plašu
un veiksmīgu ofensīvu pret
saviem galvenajiem konkurentiem – kurdu vadītajiem Sīrijas demokrātiskajiem spēkiem (SDS).