Vērtē potenciālos scenārijus
Parādoties pirmajiem ekonomiskās stabilizācijas aizmetņiem pēc Covid-19 uzliesmojuma izraisītajiem ekonomikas satricinājumiem, ekonomisti izteica prognozēs par to, kādi varētu būt tautsaimniecības atgūšanās scenāriji.
Ekonomika
Jūnijā patēriņa cenas Latvijā gada laikā samazinājušās par 0,7%
Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieaugušas par 0,2%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada jūniju - patēriņa cenas sarukušas par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,6%.
100 eiro vērti kuponi vietējā biznesa atbalstam
Vidusjūras salu valsts Maltas Republika (turpmāk – Malta) nesen atvērusi robežas vairāk nekā 20 valstu pilsoņiem, to vidū arī ceļotājiem no Latvijas. Pirmajā jūlija nedēļā jau noticis 81 aviolidojums. Viesnīcas, kafejnīcas un tūrisma objekti atsāk darbu, un tūrisma nozare ar Maltas valdības atbalstu sāk atkopties no smagā trieciena, ko radījuši Covid-19 ierobežojumi. Maltieši, kas apzinīgi pašizolējušies, gan bažījas, ka slimība varētu tikt importēta, tāpēc ievēro stingru piesardzību.
Vienām nozarēm tiks vairāk, citām ne
Pasaulē turpinoties Covid-19 vīrusa izplatībai, ekonomiskās statistikas dati kļūst pretrunīgāki. No vienas puses, ekonomiskā lejupslīde vēl nav beigusies, no otras puses, atsevišķi dati vedina domāt par pakāpenisku situācijas stabilizēšanos. Vienlaikus ir atsevišķas nozares, kurām līdz ar Covid-19 izplatību radušās jaunas iespējas, tāpat ir pamats diskusijām par to, vai, cīņai ar slimību ieilgstot, jārunā arī par gaidāmām ekonomikas struktūras izmaiņām. Attiecībā uz pēdējo ekspertu viedokļi dalās.
Pētījumi atklāj – Covid-19 krīze maina sabiedrības ieradumus
Aptuveni trīs mēnešus Latvijā ilgusī ārkārtējā situācija, kā arī globālā Covid-19 pandēmija un ar to saistītā krīze ir mainījusi iedzīvotāju skatījumu vairākos aspektos. To apliecina dažādi pētījumi.
Bankas sola arī turpmāk būt dāsnas finansētājas tautsaimniecībai
Iepriekšējā – 2009. gada – finanšu krīze bija postoša neapdomīgi dotu un ņemtu aizdevumu dēļ, un tieši strauja kredītu kvalitātes pasliktināšanās bija iemesls, kāpēc bankas krīzes ietekmē kļuva par visai kūtrām aizdevumu izsniedzējām.
Saeima galīgajā lasījumā atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi
Saeima trešdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par tiesu varu , ar kuriem paredzēts ieviest Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona (pilsētas) tiesu.
Uz starptautisko sadarbību vērsta ekonomika
Cilvēkiem, kuri vēlas atrast darbu vai arī attīstīt savu biznesu Vidusjūras salu valstī Maltas Republikā jeb vienkārši Maltā, jārēķinās ar to, ka šajā valstī ir divas oficiālās valodas – maltiešu un angļu valoda. Piesakoties darbā valsts iestādēs, parasti tiek prasīts zināt abas šīs valodas, savukārt biznesa vidē pieprasītāka ir angļu valoda labā līmenī. Dažādiem palīgdarbiem pietiek vien ar angļu valodas pamatzināšanām.
Šodien valstī ir oficiāla darba diena
Lai Līgo svētkos būtu piecas brīvas dienas pēc kārtas, šodien valstī tiks aizvadīta pārceltā darba diena, liecina pērn valdībā apstiprinātais rīkojums par darba dienas pārcelšanu 2020.gadā.
Ekonomika, kas ielikta aploksnē
Ēnu ekonomika Latvijā pērn bija 23,9% no IKP un ir samazinājusies tikai par 0,3%, kas ir statistiski nenozīmīgi. Lielāko daļu pelēkās ekonomikas jeb 44% veido tieši aplokšņu algas. To vakar ikgadējā ēnu ekonomikas konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors, Ēnu ekonomikas indeksa veidotājs Arnis Sauka.
Tūrisma uzņēmēji ir vīlušies valsts attieksmē
Ekonomikas doktore, Latvijas Universitātes un Vidzemes Augstskolas docētāja Aija van der Steina intervijā Andim Sedleniekam.
Valsts budžetā piecos mēnešos iekasēts par 6% mazāk, nekā plānots
Valsts budžetā šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēts par 6% mazāk, nekā plānots, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē informēja Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji (VID).