Latvijas ekonomikas pieaugums ir kļuvis ievērojami lēnāks, nekā bija ierasts līdz šim. Par to liecināja Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta (IKP) pirmā ceturkšņa pārmaiņu ātrais novērtējums.
Valsts ekonomisko augšupeju dažādi reģioni izjūt atšķirīgi. Latvijā netrūkst vietu, kur bezdarba līmenis noslīdējis līdz vēsturiski zemākajam līmenim un ir līdzīgs kā industriāli attīstītās Eiropas valstīs, taču vēl aizvien ir visai plaši apvidi, kur par laika ritumu var liecināt jaunas paaudzes viedtelefoni turīgākās sabiedrības daļas iedzīvotāju rokās, taču bezdarba līmenis ir visai līdzīgs tam, kāds bija pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un aizvien atrodas virs 20% līmeņa. Turklāt tas noticis, pat neskatoties uz pieaugušo iedzīvotāju migrāciju, kurai vismaz daļēji vajadzētu palīdzēt bezdarba līmeni samazināt.
Situāciju Latvijas darba tirgū pēdējā laikā raksturo spēcīgi izteikta nelīdzsvarotība. Ir uzņēmumi un valsts iestādes, kas ilgstoši nevar atrast nepieciešamos darbiniekus, turklāt iemesli tam ir ļoti dažādi – sākot no zema piedāvātā atalgojuma līdz visai specifiskām profesionālajām prasībām.
Neraugoties uz to, ka ekonomiskie notikumi pasaulē nav tādi, kas liecinātu par nepārprotamu izaugsmi, finanšu tirgus turpina baudīt pozitīvu investoru noskaņojumu, biržu indeksiem turoties visai tuvu vēsturiskajiem maksimumiem.