Viena recepte šoreiz darbietilpīgāka un kalorijām bagātāka,
otra – vienkāršāka par vienkāršu, bet garšā iespaidīga – abas
var baudīt kopā omulīgās vakariņās ar
glāzi laba vīna un izstaigāšanos atvasaras
siltajā naktī.
Svaigā veidā plūmes nav manu augļu topa galvgalī – pat saldākās, sulīgākās, «treknākās» varu apēst labi ja vienu vai divas. Tomēr plūmes man patīk, un parasti, tuvojoties rudenim, tās tādā vai citādā ceļā manā virtuvē nokļūst vismaz vairāki kilogrami. Atliek vien izdomāt, ko no tām pagatavot. Grāmatās raksta, ka plūmes gastronomiskajā pielietojumā līdzinās ķiršiem un persikiem, nektarīniem un aprikozēm – kur lieto vienus, tur var droši lietot otrus. Es pati vairāk sliecos uz plūmes – āboli versiju.