Šonedēļ beidzot ir sajūta, ka pavasaris tomēr atnāks arī šajā gadā – sniegi ir beigušies, un siltums atgriezies. Kuru katru brīdi sāks tecēt arī bērzu sulas.
Iepriekšējā reizē stāstīju par vācu vīndarīšanas vizītkarti – rīslingu. Slavenākais no rīslingiem tiek darīts Mozeles ielejā. Taču Vācijā ir vēl citi slaveni vīna apgabali. Šoreiz pastāstīšu par diviem no tiem.
Jauns gads ir sācies, bet turpinām gatavot un ēst, jo "paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks" – un tas absolūti bez ironijas! Kaut kāda laimes sajūta paēdot iestājas, to nevar noliegt. Arī šogad turpināsim tematisko piegājienu – katru mēnesi būs kāda cita tēma, un janvārī sāksim ar zupām. Siltām un sātīgām, kā jau ziemā pienākas, cenšoties iepriecināt gan gaļēdājus, gan augu valsts mīļotājus.
Šīs receptes prasa ilgāku darbošanos virtuvē un, ja runa ir par kēksu, arī lielāku naudas izdošanu. Taču Ziemassvētki ir tikai reizi gadā. Turklāt šogad garajās svētku brīvdienās nekādas ārpusmājas izklaides nevaram ieplānot.