Otrdien, 25. februārī, darbu Rīgas domē uzsāk pagaidu administrācija, kas vadīs Rīgas pilsētas pašvaldības darbu līdz jaunievēlētās Rīgas domes pirmajai sēdei, informē domē.
Ar apjomīgu atklāto vēstuli rīdziniekiem un preses konferenci, skaidrojot motivāciju izstāties no partijas Gods kalpot Rīgai! (GKR), pieci Rīgas domes deputāti un viena Saeimas deputāte zināmā mērā atzīmēja šī sasaukuma Rīgas domes darbības beigas – vakarrīt kļuva zināms, ka Valsts prezidents Egils Levits ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu. Taču nu jau bijušie GKR valdes locekļi uzsvēra, ka dome ir bijusi darbspējīga, taču galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs (GKR) ar savu rīcību tuvinājis atlaišanu.
Bijušais Rīgas domes vicemērs Druvis Kleins no deputātu bloka Rīgai vēl nav pieņēmis lēmumu par startu ārkārtas vēlēšanās, taču patlaban vairāk sliecas tajās nepiedalīties, aģentūrai LETA atzina politiķis.
Rīgas domes sasaukums pēc gaidāmajām ārkārtas vēlēšanām varētu būt vēl sašķeltāks un fragmentētāks nekā tagad, prognozēja ilggadējais pilsētas mērs, pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (S).
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) Rīgas nodaļa šodien kopsapulcē lēmusi par Rīgas mēra amata kandidātu virzīt bijušo Saeimas deputātu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski, liecina apvienības Rīgas nodaļas priekšsēdētāja Edvarda Ratnieka paziņojums vietnē Twitter.
Pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) vēlētos, lai pēc domes atlaišanas ieceltie pašvaldības administratori pieņemtu pašvaldības 2020.gada budžetu un atbalstītu virkni sociālu izmaiņu ieviešanu, aģentūrai LETA atzina politiķis.
Kā jau iepriekš varēja prognozēt, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Tas tika izdarīts ar koalīcijas deputātu balsīm, un atbalstu pauda arī atsevišķi pie frakcijām nepiederošie tautas kalpi. Klātesošie opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti par likumprojektu nebalsoja, bet Saeimas lielākā frakcija – Saskaņa – likumprojektu neatbalstīja. Turklāt Saskaņa, ļoti iespējams, varētu vērsties Satversmes tiesā
Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja ieceri trešo reizi sabiedriskajai apspriešanai nodot Rīgas teritorijas plānojumu līdz 2030.gadam (RTP2030), noskaidroja aģentūra LETA.