Pēc tik daudzsološa un spoža pieteikuma no Vadima vietu uz pjedestāla gaidīja gan nākamajās divās viņa olimpiādēs, gan pasaules un Eiropas čempionātos, un cerības nebija balstītas tikai uz Atēnu patīkamajām atmiņām. Vasiļevskis sezonas pirmajā pusē parasti priecēja ar lielmeistara cienīgiem rezultātiem, sezonas rangā bija augšgalā, taču atkārtot sudraba panākumu sportista karjeras laikā tā arī neizdevās.
Vadima trenere Valentīna Eiduka jau vairākkārt bija skubinājusi savu audzēkni izcelt no atvilktnes Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas diplomu. Ar trenera algu taču nevar izdzīvot – parasti iebilda olimpiskais medaļnieks. Taču pirms mēneša Vasiļevskis domas mainīja...
Kad rīta pusē vienojāmies par intervijas laiku, sacīji, ka ievēro noteiktos ierobežojumus un ārā izej tikai skrituļot. Esi kļuvis apzinīgāks?
(Iesmejas.) Cik nu es apzinīgs vai ne, bet pašreizējā situācijā noteikumi jāievēro. Nav jau arī ko Liepājā darīt. Viss ir ciet – Olimpiskais centrs, manēža, svaru zāles… Tāpēc arī sēžu mājās.
Esi atgriezies, tā teikt, pie saknēm. Vieglatlētika ir joma, ko vislabāk pārzini, un esi sācis strādāt trenera arodā?
Tā ir sanācis. Trenerīte Valentīna Eiduka ar saviem audzēkņiem bija atbraukusi uz Liepāju uz nometni, un es tieši biju mājās. Aizgāju kopā ar viņiem patrenēties un tad arī saņēmu piedāvājumu. Trenerīte sacīja, ka viņai ar veselību īsti labi neesot, tāpēc netiekot ar visu galā. Grūti esot arī izbraukt uz tālajām treniņnometnēm. Visu izrunājām, un es teicu, ka varētu mēģināt, ja audzēkņi neiebildīs. Ir doma piesaistīt arī jaunus sportistus. Visu jau sākām darīt – bija plāns braukt uz nometni Portugālē, bet tad sākās pandēmija, un viss apstājās.
Jūti, ka trenera darbs ir tavs aicinājums?
Kad beidzu sportot, man bija doma par trenēšanu, bet piedāvātais atalgojums nevilināja. Ar visām šīm pārmaiņām varētu būt īstais laiks atgriezties šķēpmešanā. Trenerītei un arī man žēl, ka ir jaunieši, kas varētu mest šķēpu, bet nebūs, kas viņus trenē.
Treneru atalgojumu vairākkārt esi nosaucis kā iemeslu, kāpēc aizgāji no sporta. Kas šajā ziņā mainījies?
Šobrīd meklējam iespējamos variantus. Man ir neliels ienākumu avots olimpiskajā fondā, tāpēc varu nedaudz piekāpties.
Esi strādājis gan Anglijā, gan bijis tālbraucējs šoferis.
Dzīvē viss ir jāizmēģina. Tagad pienācis laiks, kad vairāk gribas būt mājās. Trenera darbā gan arī būs daudz jābraukā, taču nebūšu pastāvīgi prom no mājām. Tās būs nometnes, pēc kurām atkal varēs trenēt Latvijā.
Divi audzēkņi – Anete Kociņa un Patriks Gailums – ir jau augsta līmeņa šķēpmetēji.
Pareizi būtu teikt, ka viņiem esmu otrs treneris. Kā jau sacīju, trenerītei nav īsti labi ar veselību un viņa lūdza, lai abus pieskatu un ar laiku varbūt arī pilnībā pārņemu trenēšanu. Papildus gan būs jāmeklē vēl audzēkņi. Sākotnēji domāju palīdzēt abiem līdz olimpiskajām spēlēm, bet tās pārcēla. Nu tad sitīsimies vēl vienu gadu.
Liepāja pazīstama kā vēju un rokmūzikas pilsēta, kurā uzaugušas arī spilgtas sporta personības. Pēdējā laika uzskatāmākie piemēri ir basketbolists Kristaps Porziņģis un tenisiste Anastasija Sevastova. Nākotnē dzirdēsim arī par Liepājas šķēpmetējiem?
Viss varētu būt. Man jau pirms gada teica, ka esot viena jauna, talantīga meitenīte, bet es gan nemācēšu nosaukt viņas vārdu. Ja es sākšu trenēt, gan jau ar laiku kaut kas būs. Galvenais ir bērnus ieinteresēt nodarboties ar vieglatlētiku, lai viņi neizvēlas tikai basketbolu un citus komerciālos sporta veidus.
To nebūs viegli panākt!
Vieglatlētikā jau arī iepriekš bijis sarežģīti piesaistīt audzēkņus, jo īpaši tehniskajās disciplīnās. Kad Porziņģis izsitās NBA, visi uzreiz zināja, kāda ir viņa alga. Kad kāds no mūsu hokejistiem iekļūst NHL, arī vispirms raksta, cik viņš pelna. Tajā pašā laikā visiem ir zināmas arī vieglatlētu algas. Tas arī ir iemesls, kāpēc reti kurš izvēlas vieglatlētiku. Visi grib izsisties komerciālajos sporta veidos, lai gan ne visiem būs lemts. Tomēr vecāki cer, ka viņu bērni nākotnē pelnīs lielu naudu. Vieglatlētikā gan arī var nopelnīt, ja esi talantīgs un pasaulē ilgu laiku esi viens no vadošajiem atlētiem. Tāpat ir iespēja iegūt olimpisko medaļu. Komandu sporta veidos mūsējiem to izcīnīt būs ļoti grūti.
Zintis Ekmanis jaunajiem bobslejistiem uzsver, ka viņi nebūs bagāti, toties pastāv iespēja kļūt slaveniem.
Līdzīgi ir vieglatlētikā. Bagāts nekļūsi, bet vari iegūt olimpisko spēļu, pasaules vai Eiropas čempionāta medaļu un vari arī uzvarēt Zelta līgas kopvērtējumā. Tad arī būsi populārs. To pašu var attiecināt uz lielāko daļu sporta veidu. Basketbols, futbols un hokejs – šie trīs sporta veidi ir citā cenu kategorijā.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 17.- 23. aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!