Kuivižnieks, senas jūrā gājēju dzimtas pārstāvis Andris Skuja, būdams zvejnieks, nepilnu 60 gadu vecumā sācis gleznot jūras ainavas. Pats gan saka – zīmēt, jo gleznot neesot mācījies, pat īstu gleznotāju nav saticis, tāpēc par mākslinieku sevi saukt neļauj. Tagad viņa darbu kolekcijā ir jau vairāk nekā 80 jūras, kuģu, nāru un puķu gleznu.
Jūra ir Andra lielākā kaislība – iemantota bērnībā jūrā tēva laivā. Uz viena no saviem sapņu kuģiem viņš strādā joprojām, ir labs stāstnieks, mīl jokot un ciemiņiem krastā vāra varen gardu zivju zupu. Bet bildes dzīvo savu dzīvi – tās sadāvinātas tuvākiem un tālākiem radiem un draugiem un patlaban aizdotas izstādei, kas šoruden apskatāma Ainažu Jūrskolas muzejā.
Kas tik šķūnī nenotiek!
Uz Ainažiem dosimies vēlāk – vispirms Andris mūs uzņem Kuivižos vecajā tīklu šķūnī, kur iekārtojis tādu kā klubiņu ar dažādām jūrā gājēju aroda liecībām. Viņš stāsta par zvejniecības vēsturi, kas saistās ar šo vietu: "1948. gadā Kuivižos tika dibināts zvejnieku artelis Enkurs, kas pastāvēja līdz 70. gadu vidum, kad tika apvienots ar salacgrīviešu zvejnieku kolhozu Brīvais vilnis. Šeit bija šķūnis bez sienas – atceros, smagā mašīna brauca cauri, – ar riktīgu ventilatoru. Visus tīklus, ko ārā izžāvēja, veda iekšā, pa ziemu lāpīja. Apkure darbojās ar vecu tvaika kuģa katlu. Viss notika." Tolaik Andris strādājis uz kuģiem par mehāniķi, viņš turpina: "Mans tēvs te bija zvejnieku brigadieris, piedzīvoja Enkura izaugsmes un pārmaiņu laikus, bet 1986. gadā kaimiņu mājā notika pažars (ugunsgr
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 18. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40