Dobele ir slavena ar ceriņiem, bet tajā mīt arī kāda talantīga mākslīgu ziedu veidotāja Poļina Lepere. Ierodoties mani sveicina arī viņas mīlulis – franču buldogs Grieta. Sunīte pārliecinās, vai mūsu saruna norit gludi, ik pa laikam iestarpinot kādu ņurdienu vai piekārtojot viesistabas dīvāna spilvenus. Uz kafijas galdiņa saliktie polimēra māla dekori priecē acis un tā vien vilina apskatīt tuvāk, jo nevar taču būt tā, ka visi šie ziedi ir cilvēka roku veidoti – tik dabiski un gaisīgi tie šķiet. Fonā skan franču šansona mūzika, tomēr tai neesot saistības ar franču buldogiem.
Ekonomiste māksliniece
Pēc izglītības Poļina ir ekonomiste, strādājusi banku sfērā gandrīz četrdesmit gadu, no tiem četrpadsmit – Rīgā. Arī vīram bijis darbs Rīgā, un abi visus šos daudzos gadus mērojuši ceļu uz galvaspilsētu no Dobeles, kamēr kopīgi izlēmuši, ka pietiks. Pēc tam Poļina atradusi darbu Dobeles 1. vidusskolā par administratori, jo viņai patīk darbs ar cilvēkiem.
Starp ekonomiku un mākslu ir liela atšķirība, tomēr Poļina ir pieradusi pie šāda kontrasta sevī, un nekas neparasts tas viņai nešķiet. Jau skolas laikā māksla bijusi tuva – padevusies un arī patikusi zīmēšana, vēlāk izmēģinājusi arī fotografēšanu, bet tas gan nav aizgājis. Par polimēra māla veidošanas kursiem izlasījusi kādā laikrakstā. Tā iestājusies mākslas studijas Marissa Fleur organizētajos kursos Rīgā, apmeklējusi tos aptuveni reizi nedēļā, tie nav bijuši lēti. Kovidlaikā mācības notika attālināti, bet, kad nodarbības norisinājās klātienē, gadījās arī tā, ka tālajā ceļā no Rīgas uz Dobeli nenožuvušais polimēra māla darbs pārvērties putrā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 26. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00