Lai vienmēr laba bumbieru raža

Mēģina atrast labākās šķirnes"Audzējam bumbieru šķirnes, pētām, kuras no ievestajām būs piemērotas mūsu apstākļiem. Izmēģinām arī jaunas šķirnes. Daudzām no tām pagaidām vēl nav dots vārds, tikai numuriņš. Ja šķirnes sevi pierādīs kā ziemcietīgas, ar garšīgiem, gana ilgi glabājamiem, glītu formu un lieliem augļiem, izturību pret slimībām, tad šķirnes tiks reģistrētas - tām tiks dots nosaukums un tās būs piejamas stādu tirgos," skaidro Dārzkopības institūta pētniece M. agr. Baiba Lāce.Latvijā jau gadu desmitiem dārzu īpašnieki lielākoties audzē vienas un tās pašas iecienītākās bumbieru šķirnes. Mums trūkst kvalitatīvu šķirņu, jo bumbieres ir kaprīzas, uzņēmīgas pret slimībām - _Belarusskaja_ pozdņaja, Suvenīrs, Mramornaja, Pepi, Kurzemes sviesta,_ Talsu skaistule _utt. Lāce uzskata, ka daļa šo šķirņu ir novecojušas, tām nav izcilu augļu. Esam izlepuši, redzot veikalos lielus, no ārzemēm ievestus bumbierus, gribam, lai arī pie mums tādi aug, taču liela daļa šo šķirņu ir ar zemu ziemcietību, tāpēc dārzkopības nozares pētnieki strādā, lai testētu un pielāgotu šķirnes mūsu apstākļiem, radītu jaunas - ražīgas, bet izturīgas.Bumbieru šķirnes pēc to īpašībām var iedalīt deserta un pārstrādei paredzētajās: kompotiem, džemiem un atsevišķas šķirnes - sidriem. Otrs dalījums ir pēc nogatavošanās laika. Agrie bumbieri jeb vasaras šķirnes ir gatavas jūlija beigās, augusta sākumā, rudens šķirnes septembrī un ziemas - līdz pat oktobra vidum.Vidējās šķirnes parasti ir visilgāk glabājamas, pat līdz maijam, ja ir atbilstoši apstākļi, taču tām visgrūtāk zināt novākšanas laiku. "Nevari pieiet, nogaršot augli un saprast, ka gatavs, jo šie bumbieri nogatavosies tikai, pastāvot glabātavā," skaidro Lāce. Daudzas vēlās šķirnes parasti novāc oktobra vidus pēcpusdienās, kad jau bijušas pirmās salnas. Tad augļi dabū savu saldumu.Vasaras un rudens šķirnēm gatavība jāvēro - vai kokā kāds auglis iekrāsojas, vai viegli atdalās no augļzariņa. Kad nobirst paši, jau par vēlu!Jāstāda dārza labākajā vietāBet, lai tiktu līdz ražai, jāsāk ar augļkoka stādīšanu! Bumbierēm jāizvēlas dārza labākā vieta dienvidu pusē, kur nav lielu vēju. Pirmo gadu augam ļoti nepieciešams mitrums, sausā vasarā katru dienu jālej vismaz spainis ūdens. Līdzko augs novārdzis, ir klāt kaitēkļi un slimības.Lai bagātīgāk ražotu, bumbierei vajag draudziņu. Arī viens koks dos ražu, bet tā nebūs tik bagātīga kā tad, ja līdzās augs vēl kāda citas šķirnes bumbiere.Mazdārziņā, kur ir ierobežota vieta, var stādīt vienu un sapotēt virsū vairākas šķirnes - gan kas agri vasarā, gan rudenī un ziemā.Stāda viengadīgu stādu, aptuveni metru garu. Ja gribat uz augļkoka uzpotēt vēl citas šķirnes, labāk neizvēlēties nokareno zaru kokus, bet gan taisnus. Viengadīgai bumbierei ir 20-30 cm gara mietsakne un dziļu bedri stādīšanai nevajag. Bedrē ieber kompostu un stāda kociņu, apberot to ar augsni līdz potes vietai - lai tā kādu centimetru ir apsegta. Bumbieres stādīt var gan rudenī, gan pavasarī, līdzko nokūst sniegs, jo zeme ir pilna mitruma un nav intensīvi jālaista. Stādot rudenī, vēlams piesegt augsni ap stumbru ar mulču vai vecu zāli, lai ziemā neapsalst. Jāraugās, lai nosegta ir arī potes vieta.Vienā kokā vairākas šķirnesKatru gadu kokam augs zaru dzinumi. Metra augstumā no zemes jāatstāj gluds stumbrs un virs tā jāveido zaru vainags. To dara, izlaužot nevajadzīgos, bet atstājot skeletzarus uz visām pusēm. Galotnei jābūt taisnai. Potēt var tad, kad izveidojušies pirksta resnuma sānzari - trešā gadā pavasarī, ziedēšanas laikā, kad notiek intensīva sulu cirkulācija.Par potzaru sagatavošanu jādomā jau ziemā. Tos var pasūtīt stādaudzētavās, kā arī Dārzkopības institūtā. Katrā sānzarā var potēt citu šķirni. Kad izaugs vēl jauni sānzari, pie tiem var potēt klāt atkal jaunas šķirnes - cik vien sirds vēlas.Potēšanu veic, iegriežot aiz mizas mazu kabatiņu un ieliekot tajā potzara posmiņu, uz kura ir pumpurs, tad operācijas vietu aptin ar speciālu potēšanas plēvi, pirms tam apstrādājot ar potziedi. (Gan plēvi, gan ziedi var nopirkt dārzkopības preču veikalos.) No pumpuriem raisīsies lapas, augs dzinumi.Katru pavasari jāretina bumbieru vainagi, izlaužot liekos zarus. Lāce stāsta, ka labāk ir zarus tiešām izlauzt, nevis griezt, jo zari noplīst pa šūnām un brūce sadzīst veiksmīgāk. Pēc ražas novākšanas arī var veidot vainagu, bet, viņasprāt, vislabāk to darīt februāra beigās, martā. Vasarā ir risks, ka brūcēs var iemājot infekcijas.Līdz ražai gan daži gadi būs jāpagaida, taču vienas ģimenes virtuvei pilnīgi pietiek ar kociņu, kuram uzpotētas vairākas šķirnes.