Sociālajos tīklos pēdējās dienās priecē skati ar sauli un salu. Kaut gaisa temperatūra lielākajā Latvijas daļā pagaidām noslīdējusi vien dažus grādus zem nulles, ievērojam, ka laiks ir skaidrs un dienas nedaudz gaišākas. Ziemas otrajā pusē, saglabājoties zemām temperatūrām, debesis daudz biežāk ir skaidras. Dienā saules siltuma ietekmē ne tikai cilvēku emocijas, bet arī augu virszemes daļas sasilst, bet vakaros un naktīs, kad gaisa temperatūra noslīd zem nulles, augi un augsnes virskārta strauji atdziest. Tas notiek jau janvārī, februārī, kad saulītes siltumu tiešā veidā uz savas ādas vēl neizjūtam un to neatspoguļo arī termometra stabiņš. Tuvojoties pavasarim, temperatūras svārstības kļūst aizvien krasākas un rada nelabvēlīgus apstākļus augiem, tādēļ tie jāpiesedz – ne tikai sargājot no sala un aukstajiem vējiem, bet arī no saules apdegumiem. Visbiežāk tie skar augus, kam ir mūžzaļā lapotne, un skujeņus. Augi var apdegt pat tad, ja temperatūra nepakāpjas virs nulles, skaidro agronoms Māris Narvils.
Dārzkopis, stādaudzētavas Dimzas speciālists, Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš skaidro, ka ziemas nogalē saules siltuma ietekmē augu virszemes dzinumi pamostas un rudenī uzkrātā mitruma iztvaikošana caur lapām un skujām norisinās arvien straujāk, bet, tā kā augsne ir sasalusi un ūdens augā necirkulē, iztvaikotais mitrums netiek kompensēts ar ūdens piegādi caur auga saknēm un augs nokalst.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 10. janvāra, numurā!Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!