"RTU profesors Jurijs Ozoliņš mēdza mums teikt: ķīmijas tehnologs ir vienīgais, kurš zina, cik daudz un kurā vietā tu ko piesārņo. Gribot mazināt piesārņojumu, cilvēki bieži nemaz neaizdomājas, no kurienes tas rodas. Ķīmijas tehnologs pārzina visu procesu kopumā un meklē, kā materiālus padarīt labākus, ekonomiski izdevīgākus, dabai draudzīgākus," savu nodarbošanos raksturo Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) vadošais pētnieks Miķelis Kirpļuks. Institūta mērķis ir valorizēt visdažādāko biomasu (ne tikai no koksnes iegūto), un Polimēru laboratorija, kurā Miķelis strādā, no dažādām biomasas izejvielām izstrādā inovatīvus polimērmateriālus. "Mūsu specifika ir poliuretāna materiāli, kam var būt ļoti dažādas īpašības un pielietojums, – tā var būt gumija, līmes, hermētiķi, arī putuplasts, kas savukārt var būt vai nu mīksts, vai ciets. Mīkstais putuplasts ir porolons dīvānā vai trauku švammē, cietais – siltumizolācijas materiāls būvniecībā vai ledusskapī," pētnieks stāsta. Miķelis rada inovatīvus cietos putuplastus no atjaunojamām un pārstrādātām izejvielām.
Negribējās kalt no galvas
Eksaktās zinātnes Miķelim patikušas vienmēr. Pateicoties skolotājas Indras Ābeles kontaktiem, vidusskolā zinātniski pētniecisko darbu, kam viņš kopā ar klasesbiedru bija izvēlējies visai šauru ķīmijas jautājumu, bija iespēja izstrādāt LU profesora Andra Actiņa vadībā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 7. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00