Mantojuma termiņi
"Mantojuma lietas prasa precīzi izpildīt likumā noteikto. Tas cilvēkiem nereti šķiet sarežģīti, tomēr tā nav. Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku," norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece. Atsevišķos gadījumos tas ir novedis pat pie tā, ka īpašums paliek bez mantinieka. Tomēr visbiežāk mantinieku bezdarbība paver durvis iespējamai krāpniecībai vai negodprātīgu radinieku rīcībai, atstājot mantinieku bez īpašuma. "Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus, es pat teiktu – nekavējoties. Mantiniekam ir ļoti būtiski spert pirmo soli – atnākt uz notāra biroju, un turpmāko jau izdarīs notārs. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas jau gandrīz 163 000 lietu. Gadu gaitā uzkrātā pieredze ļauj notāram atšķetināt arī vissarežģītākos gadījumus," uzsver S. Stīpniece.
Par mantojuma atklāšanās dienu uzskata to, kad iestājusies mantojuma atstājēja nāve. Līdz ar to mantojuma lietu pie notāra var uzsākt jau tūlīt pēc tam, kad saņemta miršanas apliecība. Iesniegums par mantojuma pieņemšanu jāiesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā bija mirušā pēdējā dzīvesvieta. Tas būtu jāizdara gada laikā no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos vai, ja zvērināts notārs ir izsludinājis mantojuma atklāšanos, oficiālajā sludinājumā www.vestnesis.lv norādītajā laikā. Tas parasti ir termiņš, kas ir īsāks par likumisko mantojuma pieņemšanas termiņu – gadu –, bet nav īsāks par trim mēnešiem. Tā laikā pārējiem mantiniekiem tiek dota iespēja paziņot, vai viņi vēlas mantojumu pieņemt vai atraidīt, kā arī iespēja pieteikties kreditoriem.
To, vai kāds no mantiniekiem jau vērsies pie notāra mantojuma lietas kārtošanai un ir notikusi mantojuma atklāšanas izsludināšana – un tādējādi vairs nav piemērojams likumiskais gada termiņš mantojuma pieņemšanai –, var noskaidrot, sekojot sludinājumiem oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis (www.vestnesis.lv), kā arī saņemt ziņas Mantojumu reģistrā, kas ir valstij piederošs publisks reģistrs, kuru uztur Latvijas Zvērinātu notāru padome. Mantojumu reģistrā var saņemt ziņas, vai mantojuma lieta ir uzsākta, pie kura notāra, kā arī to, kāds ir notāra izsludinātais termiņš mantinieku gribas izteikšanai par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu un kreditoru pretenziju iesniegšanai.
Pretendenti un dokumenti
Pie notāra ar lūgumu uzsākt mantojuma lietu var vērsties personas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz mantojumu kā likumiskie, testamentārie vai līgumiskie mantinieki, vai arī mantojuma atstājēja kreditori, ja tādi ir. Dodoties pie notāra, līdzi jāņem pase vai personas apliecība, mantojuma atstājēja miršanas apliecība un laulību vai radniecību pierādošie dokumenti – dzimšanas apliecība, laulības apliecība. Ja šo dokumentu nav, tos no dzimtsarakstu reģistra mantinieku uzdevumā var izprasīt notārs. Mantiniekiem ir pienākums sniegt notāram visu viņiem zināmo informāciju par visām citām personām, kas arī tiesīgas mantot. Notārs šos cilvēkus informē par mantojuma pieņemšanai doto termiņu. Notārs sagatavos mantinieku mantošanas iesniegumu, kurā būs jānorāda arī mantojamās mantas sastāvs, kā arī informēs par to, kur un kā manta novērtējama. Nekustamā īpašuma novērtējumu notārs saņem tiešsaistē no Valsts zemes dienesta uzturētā Kadastra reģistra, savukārt reģistrējamu kustamu mantu novērtē sertificēti vērtētāji vai attiecīgās nozares speciālisti.
Vēlme testamentā
"Esmu 85 gadus veca seniore, kura dzīvo viena, jo meita ir pārvākusies uz ASV. Pēc nāves vēlos tikt kremēta un lai meitai tiktu paziņots, ka viņa var atbraukt un paņemt manus pelnus. Zvanīju krematorijai, bet viņi nekādu padomu nespēja dot. Citi radinieki jau ir aizgājuši no dzīves, jaunieši dzīvo ārzemēs, bet paziņām šo uzticēt man nepietiek drosmes," Senioru Dienai raksta Birutas kundze.
Lai kundzei būtu mierīga sirds, zvērināta notāre Rīgā Anta Maldupe-Krūmiņa aprakstītajā situācijā iesaka sastādīt testamentu, kurā tiktu pausta griba tikt kremētai. Tāpat par testamenta esamību vajadzētu paziņot meitai un vienlaikus arī iecelt šī testamenta izpildītāju – konkrētu personu, kurai uzticēts minēto veikt. Testaments tā izpildītājam būs kā instrukcija, taču to, kuru personu izvēlēties par testamenta izpildītāju, jāizlemj seniorei pašai. "Protams, ir svarīgi, lai izvēlētā persona piekrīt un apņemas veikt testamentā uzliktos pienākumus un organizē apbedīšanu. Ne velti Civillikuma 618. pants nosaka, ka neviens nav saistīts uzņemties testamenta izpildītāja pienākumu, ko viņam uzticējis testators; bet, kas to jau uzņēmies, tam vairs nav tiesību no tā atteikties bez svarīga iemesla," norāda A. Maldupe-Krūmiņa. Tāpēc vienlaikus būtu jānoslēdz sevišķs akts – divpusēja vienošanās starp testatoru un testamenta izpildītāju, kurā konkrēti tiktu fiksēta kundzes griba par apbedīšanas ceremoniju un kremēšanu, par pienākumu paziņot meitai un nodot urnu. Savukārt testamenta izpildītājs apņemtos rūpēties par testatora pēdējās gribas ievērošanu un izpildīšanu. Šajā papildu aktā var arī pielīgt konkrētu atlīdzību, kādu izpildītājs par savu pienākumu veikšanu saņems. "Vēršu arī kundzes uzmanību, ka testamentā iecelt var arī vairākus testamenta izpildītājus, un, ja viņu starpā pienākumi nav sadalīti, izpildītāji pēc iespējas darbosies kopīgi, tātad kundzes gribas godprātīga izpildīšana nebūs atkarīga tikai no vienas personas," iesaka zvērināta notāre un piebilst, "minētos dokumentus pareizi noformēt un noslēgt palīdzēs jebkurš notārs. Sarunas laikā ar notāru varēsiet pārrunāt visu, kas neskaidrs un par ko šaubāties."
Aptuvenie izdevumi mantiniekiem
- Piemēram, dēlam, kurš uz mantojuma atklāšanās brīdi ir dzīvojis kopā ar mantojuma atstājēju, jāmaksā 0,25% no mantotā nekustamā īpašuma novērtējuma kadastrā.
- Savukārt dēlam, kurš uz mantojuma atklāšanās brīdi nav dzīvojis kopā ar mantojuma atstājēju, – 0,5%.
- Ja dēlam mantojums ir novēlēts testamentā – 0,125%.
- Mantinieki var iesniegt mantojuma lietā arī tirgus vērtībai atbilstošu nekustamā īpašuma novērtējumu. Tas ir svarīgi, ja pēc mantošanas īpašumu plāno atsavināt, piemēram, pārdot.