Smaržo kanēļmaizītes
LELB Diakonijas centram jau ir pieredze sociālo pakalpojumu sniegšanā – pirmais bērniem un jauniešiem paredzētais dienas centrs Ķengaragā darbojas jau 20 gadu, otrs atrodas Ziepniekkalnā. Dienas centrs Paaudzes, kurā satiekas dažādu vecumu cilvēki, darbojas Ūnijas ielā. Mēs apmeklētāju pamatgrupa ir pensijas vecuma cilvēki, arī vidējās paaudzes pārstāvji. "Šeit ir sporta zāle, notiek lekcijas. Ir iespējas izpausties, gleznojot un darinot rokdarbus," stāsta dienas centra vadītāja Rudīte Kumsāre.
Piektdienās te ir kulinārijas diena, un, jau pārkāpjot slieksni, gaitenī kārdinoši smaržo pēc kanēļmaizītēm. Izrādās, seniores šodien galdā cels arī kliņģerīšus, bulciņas ar rozīnēm un tunča salātiņus. Pārtikas produktus sagādā pakalpojuma sniedzējs. Vienam cilvēkam dienā tiek atvēlēti nedaudz vairāk nekā septiņi eiro. Te var nākt izmazgāt veļu, saņemt sociālā darbinieka konsultācijas, padzert tēju. Trešdienās ir atvērta zupas virtuve.
Te jūtos vajadzīga
"Imantā dzīvoju jau trešo gadu. Man prieks, ka māja tik skaista un dzīvoklis labs. Ciemos bija atnākuši radi, viņi to novērtēja," stāsta seniore Jana Kivleniece, viņa turpina: "Uz dienas centru nākam tāpat kā uz darbu, bet neviens mums to neuzspiež. Pulksten 11 no rīta esam klāt."
Viņas kolēģe Nora Vēvere stāsta par savām interesēm: "Reizi nedēļā apmeklēju gleznošanas nodarbības, dziedu no visas sirds un piedalos ludziņā. Nāku uz masāžu, pie friziera – mēs te visas esam smukas, vai ne? Apmeklēju svētbrīžus, lekcijās diskutējam ar mācītāju par Dievu, par filosofiskiem jautājumiem, arī par politiku. Uz pasākumiem parasti sanāk pilna zāle. Man patīk šis kolektīvs. Esmu pateicīga Dievam, ka esmu te nonākusi, un cenšos piedalīties, kur vien varu, jo esmu vientuļā pensionāre – dēli aizgāja bojā, vīrs nomira. Ir palicis tikai mazdēliņš."
Māra Geipele smej – viņa ludziņā tēlojusi Pepiju Garzeķi un iemantojusi iesauku Pelīte: «Jaunībā māte man neļāva dauzīties ar puikām, lika šūt, adīt, un tagad šīs prasmes noder! Te ir šūšanas pulciņš. Adatā diegu nevaru ievērt, bet skolotāja palīdz. Esam veidojušas dekorus, darinājušas krelles. Savus darbiņus arī dāvinām ciemiņiem. Un man ļoti patīk gleznot, lai gan talanta nav nekāda, bet process ir patīkams." Māra atzīst – kopš aizgājusi pensijā, jutusies nevajadzīga, jo mājiniekiem ir sava dzīve: "Pensijā esot, gada laikā var palikt stīvs, līks un neko negribošs. Bet es atradu taciņu uz Mēs. Nāku priecāties, jūtos vajadzīga, un te palīdz viens otram. Esmu daudzus pierunājusi nākt uz dienas centru."
Rūpes par tuvāko
Seniores stāsta par kopīgām pastaigām, par dejām sēdus mūzikas pavadījumā, kas palīdz izkustināt ķermeni – to iemācījušas Vācijas skolotājas. Vislabākais piemērs, kā senioram sevi disciplinēt, esot Lilioza Putāne – viņa nāk vingrot katru rītu. "Jo ilgāk vingrosi, jo ilgāk dzīvosi," pasmaida Putānes kundze.
Senioru veikumu dienas centrā uzslavē sociālā darbiniece Alda Vītoliņa: "Mūsu Domicella Logina ir liela adītāja, projekta ietvaros viņa uzņēmās noadīt 40 zeķu pārus, ko dāvināt privātās sākumskolas Domdaris un Imantas bērnunama bērniem. Visiem bija prieks." Kumsāre atzīst, ka aptuveni 30 aktīvākās seniores ir lieliski palīgi – viņas nāk palīgā sakārtot telpas pirms nodarbībām, darbojas zupas virtuvē. Šogad te izveidota domubiedru grupiņa Rūpes par tuvāko – Nora un Māra iesaistījušās šajā darbā un apciemo tos vecāka gadagājuma sociālo māju iemītniekus, kuri kļuvuši nevarīgi – atnes produktus, zāles, parunājas. "Centrs darbojas pēc kopienas principa. Sociālajām mājām ir svarīgi tādus veidot, jo šis modelis darbojas veiksmīgi," uzsver Kumsāre.