Izglītība – divās medicīnas specialitātēs
Ariadnai ir divas medicīniskās izglītības – medicīnas māsa un farmaceita asistente. “Deviņdesmito gadu beigās strādāju par medicīnas māsu bērnu poliklīnikā Rīgas 1. slimnīcā. Viena no kolēģēm velējās mācīties Rīgas 1. medicīnas skolā (tagad Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledžā) par farmaceita asistenti. Arī es nolēmu mēģināt un devos kopā ar viņu iesniegt dokumentus. Sagadījās, ka es mācīties uzsāku, taču mana paziņa toreiz koledžā netika uzņemta.
Mācījos un turpināju strādāt slimnīcā. Slodze bija liela, turklāt biju arī meitiņas gaidībās. Kad mācības pabeidzu, meitai jau bija seši mēneši.
Līdzās poliklīnikai, kur strādāju par medicīnas māsu, bija neliela aptieciņa – "Bērnu aptieka". Kad atgriezos no bērna kopšanas atvaļinājuma, mani norīkoja tur darbā. Pakāpeniski visu apguvu. Medicīniskā izglītība man jau bija, arī zāļu nosaukumi bija zināmi, tomēr medicīnas māsas darbā bija uzkrāta atšķirīga pieredze, tādēļ, lai varētu ieteikt klientam piemērotākos aptiekas produktus, zināšanas aizvien vajadzēja papildināt, daudz lasīt,” stāsta Ariadna.
Darba noslēpumiem – sava zelta atslēdziņa
„Jau ilgāku laiku strādāju "Mēness aptiekā" Olainē – pilsētā, kurā dzīvoju. Svarīgākais manā profesijā ir tas, ka tā sniedz iespēju palīdzēt cilvēkiem ne tikai ārstēties, bet arī uzturēt veselību. Īpaši gandarījuma mirkļi piedzīvoti, kad klients atgriežas aptiekā un saka: "Paldies, tas, ko jūs ieteicāt, man tiešām palīdzēja!" Ikdienā redzu, ka liela daļa cilvēku joprojām nezina, kā pareizi izvēlēties un lietot medikamentus, kad visticamāk būs vajadzīgas antibiotikas, ko katrā konkrētajā gadījumā izraksta tikai ārsts, un kad var ārstēties ar bezrecepšu zālēm, piemēram, lai mazinātu saaukstēšanās simptomus. Dažiem vēl no pagājušā gadsimta palicis atmiņā pieņēmums, ka antibiotikas var lietot arī pret iesnām. Labi, ka tās tagad nav pieejamas bez ārsta ziņas. Farmaceita uzdevums ir pārliecināt izvēlēties veselības stāvoklim atbilstošas zāles,” stāsta Ariadna. Viņa ir pārliecināta, ka farmaceitam un farmaceita asistentam allaž ir jāprot uzklausīt aptiekas klientu, uzdot īstos uzvedinošos jautājumus, lai saprastu, kāda ir viņa veselības problēma, un spētu efektīvi palīdzēt. „Dažreiz cilvēki nosauc vienu vai divus slimības simptomus un tikai tad, ja farmaceits padziļināti izvaicā, ir iespējams nekļūdīgi ieteikt piemērotu medikamentu. Jāprot arī atšķirt, kad pareizākā rīcība ir mudināt klientu doties pie ārsta. Ikvienam farmaceitam vai farmaceita asistentam noteikti jābūt atsaucīgam, empātiskam, savā ziņā – arī labam psihologam. Klienti mēdz būt dažādi, katram jāatrod sava, īpaša pieeja.
Pandēmijas laikā saskārāmies arī ar situācijām, kurās izpaudās klientu apjukums, satraukums un dažkārt pat agresivitāte, arī neapmierinātība – te e-veselība strādā pārāk lēni, te ārsts nav izrakstījis pareizās zāles... Tomēr, izrādās – kad farmaceits parunā, paskaidro, nomierina, visas problēmas izdodas atrisināt. Jā, tā ir mūsu ikdiena un arī profesionālā prasme – katru sagaidīt, uzklausīt, parūpēties un, ja nepieciešams, arī nomierināt,” atzīst Ariadna.
Nav laika garlaikoties
„Ja man būtu jāizvēlas – strādāt aptiekā, kas atrodas doktorātā, vai tajā, kas ir tirdzniecības centrā, to izdarīt būtu grūti, jo katrai ir savas priekšrocības. Pirmajā ir vairāk klientu, kuriem jāizsniedz recepšu medikamenti, otrajā – vairāk iespēju strādāt arī ar kosmētiku, citiem aptiekas produktiem, un tas rada iespēju papildināt zināšanas par šo produktu klāstu. Man ir svarīgi, ka aptiekā nav laika garlaikoties.
Strādāt lielā aptieku uzņēmumā nozīmē arī lielu atbildību par visu plašo darba kolektīvu, kas ir kā ģimene. Ikvienam no mums vienmēr ir jāstrādā tā, lai noturētu augstu pacelto profesionālo latiņu "Mēness aptiekas" reputācijā. Ik brīdi apzinos, ka no tā, kādu farmaceitisko aprūpi saņems klients, kurš kaut vai cauri braucot iegriezies “Mēness aptiekā” Olainē, ir atkarīgs arī tas, vai turpmāk viņš vajadzības gadījumā izvēlēsies šī iedzīvotāju mīlētā zīmola aptiekas citās pilsētās. Vienlaikus ir labi sajust atbalstu un uzņēmuma nodrošinātās iespējas regulāri papildināt zināšanas,” saka farmaceita asistente.
Mūsdienu farmaceitiskās aprūpes seja
Farmaceitiskās aprūpes ikdienas prakse gadu gaitā ir mainījusies. “Agrāk bija tā – klients ienāk aptiekā, farmaceits viņam izsniedz recepšu vai bezrecepšu zāles un izstāsta, kā tās lietot. Tagad klientam ir iespējas uzzināt vairāk par medikamentu mijiedarbību, nevēlamam blakusparādībām, kā arī iegūt atbildes uz citiem ar zāļu, uztura bagātinātāju, kosmētiku un citu aptiekas preču lietošanu saistītiem jautājumiem, turklāt farmaceitiskās konsultācijas var saņemt gan klātienē, gan tiešsaistē. Aptiekās ir pieejami arī bukleti, žurnāli, kas sniedz papildu informāciju par uztura bagātinātājiem vai kosmētiku. Apmeklētāji tagad uzdod daudz vairāk jautājumu ne tikai par zālēm, bet arī par slimību profilaksi un veselības stiprināšanu. Mēs savukārt rūpīgi izvaicājam un uzklausām, interesējamies arī par to, kādus medikamentus, uztura bagātinātājus klients lieto ikdienā, skaidrojam, kādēļ ir tik svarīgi iegādāties un lietot visas ārsta izrakstītās zāles, kādēļ nedrīkst samazināt noteiktās devas vai pārtraukt zāļu lietošanu, nekonsultējoties ar ārstu. Mēs esam ārstu sabiedrotie, zinām, ka ne vienmēr viņiem pietiek laika to visu detalizēti izstāstīt, tādēļ labprāt veidojam ar klientu šādas padziļinātas sarunas, kas tad arī raksturo mūsdienīgu farmaceitisko aprūpi.”
Internetā atrodama plaša informācija par slimībām, to ārstēšanu, zālēm un arī par dažādiem “brīnumlīdzekļiem". Nereti, to izlasot, cilvēki atnāk uz aptieku, lai izslavētos līdzekļus iegādātos. “Dažreiz spēcīgi ietekmē bezrecepšu zāļu un uztura bagātinātāju reklāmas, un cilvēks par katru cenu vēlas iegūt kādu konkrētu preparātu. Taču līdzeklis, kurš, piemēram, domāts krēpu šķidrināšanai, neder pacientam ar mitru klepu vai saaukstēšanās un gripas simptomu mazināšanai. Arī, piemēram, uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ir divšķautņu asinszāle, nav ieteicami visiem, un tos nevar lietot neierobežotā daudzumā,” skaidro Ariadna. Viņa atzīst, ka reizēm klienti mēdz būt arī ietiepīgi: „Vēlos tieši to un neko citu!” Gadoties arī tā, ka atnes avīzi ar informāciju un lūdz, lai farmaceits pasaka, vai un kā lietot reklāmā noskatīto. „Tas ir labi, ka jautā, jo pašārstējoties sekas var būt veselībai kaitējošas. Saruna ar farmaceitu ir vajadzīga,” uzsver speciāliste.
Farmaceits ir dzīves vidū
Aptiekas apmeklētāji bieži vien vēlas aprunāties par dzīvi vai pasūdzēties par kaimiņiem, pastāstīt par mājdzīvniekiem, vasarā – par to, kas izaudzis dārzā. “Mums ir savi pienākumi un garām sarunām ārpus farmācijas tēmas nav laika, tomēr cenšos nevienu neatraidīt, pārmīt kaut dažus teikumus, kamēr meklēju zāles un receptes e-veselības sistēmā. Ja sarunas ievirzās par aptiekas produktu iegādes izdevīgumu, varu atgādināt par mūsu īpašās lojalitātes kartes „Veselība” iespējām krāt punktus un ar tiem norēķināties. Seniorus aicinu noteiktās dienās iegādāties mūsu aptiekā bezrecepšu zāles ar īpašām atlaidēm. Tās ir labas papildu iespējas, ko mūsu klienti labprāt arī izmanto.”
Ariadnas darbavieta atrodas līdzās ģimenes ārstes praksei un sadarbība ir cieša – uzreiz var sazināties par zāļu pieejamību, ja nepieciešams, atrisināt to iespējami ātru piegādi vai aizvietošanu ar citu medikamentu. Laba sadarbība ir arī ar citiem Olaines ārstiem. Klienti gan mēdzot būt tik atšķirīgi! “Bieži vien nākas uzminēt medikamenta nosaukumu pēc mutiska apraksta, piemēram, “tāda maza, balta tabletīte pret…”. Kāda Ariadnas kliente allaž esot neapmierināta ar pārāk apjomīgajiem zāļu lietošanas aprakstiem, kurus uzskatot par liekiem un turpat aptiekā izņemot no iepakojumiem, teikdama: „Man tos nevajag! Kad beidzot sāksiet ekonomēt papīru!”
Aizvien vairāk – personalizēta pieeja
„Domāju, ka nākotnē farmaceitiskā aprūpe būs vairāk personalizēta. Ir svarīgi, lai nekad neizpaliek saruna ar farmaceitu! Atsevišķi uztura bagātinātāji tagad jau atrodami arī lielveikalu plauktos. Taču es patiesi ceru, ka Latvijā tā nekad nekļūs par normu. Uzskatu, ka farmaceita, farmaceita asistenta padoms un ieteikums aptiekas klientam ir nepieciešams vienmēr, jo runa ir par pašu svarīgāko – veselību.
Saskatu arī lielu farmācijas speciālistu potenciālu sabiedrības izglītošanā – farmaceiti var vadīt informatīvas nodarbības, seminārus par bezrecepšu zāļu vai medicīnas preču izvēli un lietošanu, piemēram, pensionāriem vai jaunajām māmiņām. Mūsu kolēģi jau tagad tiek aicināti uz radio un televīzijas raidījumiem, par veselības tēmām publicē rakstus ziņu portālos – tas ir vērtīgs ieguldījums, lai Latvijas sabiedrība būtu gudrāka un veselāka,” pārdomās par farmaceitiskās aprūpes perspektīvām dalās Ariadna.