Mazkustīgums, aptaukošanās, stress - muguras sāpju rosinātāji

Muguras sāpes ir viena no izplatītākajām pacientu sūdzībām. Sāpēm var būt dažādi iemesli, piemēram, saspringti muskuļi vai to spazmas, starpskriemeļu diska bojājums, muguras kanāla stenoze, artrīts. Sadzīvē diezgan bieži gadās situācijas, kad cilvēki cieš no muguras sāpēm, kas iegūtas pēc traumas vai saasinoties hroniskām muguras sāpēm, kuras ir provocējis kāds ārējs vai iekšējs faktors, skaidro Rehabilitācijas centra Jaunķemeri Ergoterapijas nodaļas vadītāja ergoterapeite Zane Liepiņa.

Traumas un dzīvesveida sekas

Visbiežāk novērots, ka cilvēki gūst traumas pēc strauja un traumatiska sastiepuma, piemēram, paslīdot vai strauji paceļot smagu priekšmetu, kā arī pēc viegla, bet ilgstoša slodzes sastiepuma, kas rodas, ilgstoši darbojoties vienveidīgā piespiedu pozā, piemēram, darot dārza darbus – ravēšana, ražas novākšana – vai saimnieciskus darbus mājsaimniecības uzturēšanā – mājokļa uzkopšana, remonts u. tml. Daudzi cilvēki sūdzas par stīvumu un spriedzi mugurā, kas lokalizējas plecu joslā, muguras jostas un krustu apvidū. Lielākoties skausta un muguras sāpju iemesls ir saspringti, sāpīgi muskuļi, kuri ilgstošu piespiedu pozu dēļ vai dažādu mugurkaula deformāciju dēļ†gadiem ieņēmuši fizioloģiski nepareizu stāvokli. Cilvēks bieži vien ir galvenais situācijas noteicējs attiecībā uz paradumiem, kas saistīti ar dzīvesveidu, – fizisko aktivitāšu regularitāte, darba paradumi, atpūtas paužu organizēšana darba laikā, kaitīgie ieradumi, uztura tradīcijas, aktivitātes brīvajā laikā – pasīvas, aktīvas u. tml. Aptaukošanās ir strauji progresējoša globāla sabiedrības problēma, kam ir tieša saistība ar muguras sāpēm, jo virssvars, mazkustīgs dzīvesveids un stājas traucējumi ir atzīti par izplatītiem muguras sāpju riska faktoriem, jo ietekmē gan vielmaiņas procesus muguras audos, gan muskuļu kondīciju. Jostas daļas pārslodzi un pastiprinātu izliekumu veicina tā dēvētais alus vēders, bet pastiprinātu krūšu izliekumu (kifozi) veicina paradums sēdēt ar salīkušu, noapaļotu muguru. Paradums ieņemt asimetriskas sēdēšanas pozas, nēsāt smagas somas uz viena pleca veicina skoliozes jeb sānvirziena stājas izmaiņas, kas arī var būt par cēloni muguras sāpēm. Mūsdienās augstu novērtējam dažādu tehnoloģiju klātbūtni ikdienas dzīvē, kas atvieglo saziņu ar tuviniekiem, kolēģiem, ļauj paveiktdažādus pienākumus attālināti, izmantojot modernās elektroniskās saziņas ierīces, tomēr bieži aizmirstam, ka ērtībām ir arī negatīva pievienotā vērtība, kas atstāj paliekošas sekas uz mūsu veselību. Ar «saziņas kaklu» apzīmē veselības traucējumu kopumu, kas rodas, ilgstoši turot galvu un kaklu noliektā stāvoklī elektronisko saziņas ierīču lietošanas laikā. Saziņas kakla sindroms ir stāvoklis, kas rodas no regulāras un ilgstošas skatīšanās elektroniskajās saziņas ierīcēs (viedtālrunī, planšetdatorā) ar noliektu galvu, tādējādi pārslogojot mugurkaula kakla daļu.