Miega medicīnas speciālists, neirologs Ainārs Vecvagars apstiprina: laba miega rādītāji raksturīgi ar dzīvi kopumā apmierinātai sabiedrībai, jo miega traucējumu galvenais cēlonis parasti ir emocionālas dabas pārdzīvojumi – stress darbā, ģimenē, sadzīvē, ko veicina arī nesakārtoti ekonomiskie apstākļi. Bezmiegs, traucēts miega ritms var būt gan simptoms, kas liecina par kādu dziļāku veselības problēmu, gan cēlonis nopietnām tālākām saslimšanām. Tāpēc miega traucējumi ir jāārstē.
Kad uzvar adrenalīns
Lūgti atklāt, kādās situācijās visbiežāk jūt grūtības iemigt, aptaujas respondenti norādījuši gan emocionālus, gan praktiskus iemeslus. Visbiežākais iemesls gan sievietēm (48%), gan vīriešiem (40%) ir pārdomas un emocijas, ko radījuši aizvadītās dienas notikumi. Sievietēm otrais populārākais iemesls (40%) ir satraukums par nākamajā dienā gaidāmo. Tikmēr 30% vīriešu miegā neļauj laisties domas par nepadarītiem darbiem. Vēl 48% vīriešu grūtības iemigt rada atrašanās svešā vietā vai pirms miega dzerta melnā kafija.
"Tiklīdz cilvēka dzīvē ienāk pastiprinātas raizes par dzīvībai būtiskām lietām – māju, kredītiem, sadzīvi –, pieaug stress. Daba noteikusi, ka cilvēka ķermenī visam jānotiek ritmiski, saskaņā ar 24 stundām diennaktī. Tad ir bioritmu līdzsvars. Tiklīdz tas ir izjaukts, organismā izdalās stresa hormons adrenalīns, kas ir stiprāks par miega zālēm. Tas liek negulēt, celties, gatavoties kaujai, nevis atpūtai. Jebkuri stresa apstākļi noved pie miega traucējumiem," skaidro Vecvagars.
Īslaicīgu miega traucējumu gadījumā, piemēram, saistībā ar eksāmenu kārtošanu vai ģeogrāfisku pārvietošanos uz citu laika joslu un atpakaļ, bioritmus iespējams pašam sakārtot nedēļas vai divu laikā. Arī par reizi mēnesī piedzīvotu bezmiega nakti var neuztraukties, taču ar sūdzībām par trim četrām bezmiega naktīm būtu jādodas pie speciālista, jo attīstoties miega problēmas var kļūt par cēloni nākamajām kaitēm – galvassāpēm, sāpēm mugurā, plecā, kakla skriemeļu zonā. "Viss saasinās, jo cilvēks neatrodas līdzsvarā. Kļūstot nervozākam, viņš vairāk uztraucas, tiklīdz uztraucas – savelkas muskuļi un pieaug sāpes ķermeņa problemātiskajās vietās," paskaidro ārsts.
Vai mūsdienu dinamikā dažas bezmiega naktis nav pierasta norma? "Pacienti ir "rūdīti" un dodas pie ārsta, kad ar miega traucējumiem netiek galā gadu vai divus. Tie, kas ar sevi cīnījušies divus gadus, vismaz tikpat ilgi par miega atgūšanu cīnīsies kopā ar ārstu. Izārstēšanās nebūs vienas vizītes jautājums, jo procesi nervu sistēmā nostabilizējas ilgstoši," brīdina neirologs.
Gultā – ar vienu refleksu
Organismā viss ir saistīts – ja cilvēks sirgst ar miega traucējumiem, viņš kļūst nervozs, viegli aizkaitināms. Cieš atmiņa, reakcija, uzmanības noturīgums, darbaspējas. Un otrādi – ja cilvēks sevi "audzinājis" uz visu apkārt notiekošo pārmērīgi reaģēt, viņš nonāk pie miega traucējumiem.
"Ir refleksi, kuri radušies, mums piedzimstot, un nosacījumi, kurus dzīves laikā izveidojam. Viena lieta ir ģenētika, iedzimtība, otra – tas, kā sevi audzinām, kā uzvedamies, reaģējam uz notikumiem. Pārmērīgi emocionāla reakcija uz apkārtējām norisēm gan pašam, gan citiem rada stresa situācijas, bet stresa hormoni nekādā ziņā neveicina labu miegu," skaidro Vecvagars.
Kā liecina Benu aptiekas aptaujas dati, biežs bezmiegs un trausls, saraustīts miegs nomoka 22% Latvijas vīriešu un 18% sieviešu. Taujāts, kuras vecuma grupas biežāk piemeklē miega traucējumi, ārsts atzīst – tās, kuras dzīvē sāk nest par kaut ko atbildību: "No 25 gadiem un vēlāk. Savukārt pēc 65 gadiem jau summējas bezmiegu veicinoši apstākļi – hroniskas kaites, asinsrites traucējumu dēļ radušās izmaiņas smadzeņu bioķīmiskajos procesos, arī dzīves gaitā gūtie emocionālie pārdzīvojumi un pieredze, kas liek raizēties. Vecumā ir izstrādāti lielāki nosacījuma refleksi – šaubas, bailes."
Dzīvesveidam un paradumiem ir svarīga nozīme, un tie ietver arī t.s. miega higiēnu.
Vecvagars atklāj šī jēdziena būtību: "Tas nozīmē, ka apmēram četras stundas pirms gulētiešanas nav vēlams aktivizēt smadzeņu darbību un nodarbināt sevi ar dažādu uzdevumu risināšanu. Jāņem vērā, ka stresa hormoni noārdās divu stundu laikā. Tātad, lai iemigtu, četras stundas pirms miega jāpavada bez stresa. No rītiem jādodas skriet – tas sakārtos bioritmus. Dators, TV, radio it kā sākotnēji palīdz novirzīt domas no ikdienas uztraukumiem un pamatproblēmām, taču aizrauj. Izstrādājas nosacījuma reflekss šos palīglīdzekļus izmantot, lai spētu iemigt. Savā gultā nedrīkst skatīties televīziju! To var blakus, krēslā. Gultā jāizstrādājas tikai vienam refleksam – aizmigt un gulēt, nevis ēst, mācīties, lasīt."
Tomēr aptaujas dati liecina, ka populārākās iemigšanas metodes vīriešiem saistītas ar seriālu vai filmu skatīšanos, kā arī siltas tējas vai piena dzeršanu. Arī sievietes mēdz skatīties filmas vai seriālus, kā arī "sērfot" internetā. Savukārt 18% aptaujāto atzīst, ka bezmiega gadījumā lieto miega preparātus. "Miega higiēna ir zāles nr.1 un tikai tad – miega zāles vai citi medikamenti. Nereti pacientiem izraksta antidepresantus, jo 40–60% gadījumu bezmiega cēlonis ir depresija," uzsver Vecvagars.
Nervu sistēmas spogulis
Labai pašsajūtai nepieciešamas 7–8 stundas miega. Taču būtiska arī miega kvalitāte, kuru raksturo trīs rādītāji – cik ātri aizmieg, cik ilgi guļ un cik možs pamostas. "Šie rādītāji ir kā nervu sistēmas darbības spogulis, tomēr galvenais rādītājs ir pašsajūta no rīta. Ja cilvēks vakaros aizmieg 10–15 minūšu laikā un noguļ ieteicamās stundas, var uzskatīt, ka viņš ir vesels. Taču, pat ja ātri aizmieg, tomēr mostas agri pirms modinātāja, šis simptoms var liecināt par trauksmi un depresiju," stāsta neirologs. Ilgstoši miega traucējumi būtībā ir kā pēdējais posms, ko beidzot pamana, kad jau ir izmainīta cilvēka domāšana – attieksme pret stresu un gadiem ilgi krātām problēmām. "Pacientam ir jāmaina attieksme; tas ir sarežģīti un te var palīdzēt psihoterapeits," iesaka Vecvagars.
"Reakcija uz stresu un dažādiem stresoriem ir viens no bezmiega iemesliem," apstiprina psihiatre, miega ārste Ija Cimdiņa: "Bet miegu var traucēt arī dažādas somatiskas saslimšanas, medikamentu lietošana pie tām, kā arī traucēts psihoemocionālais stāvoklis." Depresijas gadījumā miega traucējumi ir viens no simptomiem, kas izpaužas kā bezmiegs – gan ar grūtībām aizmigt, gan biežo mošanos, jo īpaši ar pārmērīgi agro mošanos no rīta. Vēl viena depresijas pazīme ir pārmērīga miegainība, tā biežāk novērojama pusaudžiem un bērniem skolas vecumā, jauniem cilvēkiem.
Depresija nav tikai reakcijas veids uz emocionāliem pārdzīvojumiem, tās ir dziļākas, nopietnākas izmaiņas emocionālajā stāvoklī, ko nevar ārstēt tikai ar "saņemies, sāc skriet, beidz gausties!"
"Tās ir bioķīmiskas izmaiņas smadzenēs, un medikamentozā ārstēšana šādos gadījumos ir vajadzīga," uzsver Cimdiņa un piebilst – arī tāda patoloģija kā trauksme, dažādas fobijas, mānijas var radīt miega problēmas.
Runājot par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret miegu, psihiatre novērojusi – cilvēki nepietiekami novērtē miega nozīmi. Piemēram, pusaudži uz jautājumu par miega nepieciešamību nereti atbild – tas ir zemē nomests laiks. "Tas ir mūsu uzvedības modelis, mūsu izvēle un reāli arī – miega higiēnas neievērošana. Šķiet, ka viss cits ir svarīgāks par miegu, un šī iemesla dēļ cieš divas trešdaļas pārējās dzīves. Cieš visas organisma sistēmas gan veselības, gan dzīves kvalitātes ziņā. Skolēniem, studentiem, intelektuālā darba veicējiem pazeminās intelektuālās spējas. Izmaiņas organismā var būt dažādas, jo miega traucējumi ietekmē imūnsistēmu, endokrīno sistēmu, izskatu. Miega kvalitāte nosaka mūsu nomoda dzīves kvalitāti."
Starp citu, pētot subjektīvās izjūtas, arī nepietiekami ilgi gulējis cilvēks no rītiem var justies labi, taču, pārbaudot kognitīvos testus, atklājas, ka, pat vienu stundu mazāk guļot, šīs spējas krītas par 25%. Taujāta par meditāciju kā mūsdienās populāru atslābināšanās veidu, miega ārste to atzīst par vēlamu apzinātības praksi. "Tā ir viena no praksēm, kas kā rituāls sagatavo labākam miegam," uzskata Cimdiņa un iesaka tehniku, ko izmanto specdienestu pārstāvji: "Apguļamies, ērti iekārtojamies un pakāpeniski ķermenī atslābinām visas muskuļu grupas. Nekoncentrējoties uz uzdevumu aizmigt, bet atslābināties, tiešām var labi un ātri aizmigt."