Austrumu dzīvesveida piekritēji, visticamāk, ir dzirdējuši uzskatu, ka katram cilvēkam dots noteikts ieelpu un izelpu skaits, un, kad tās iztērētas, dzīvei pienāk gals. Sava taisnība tajā visā ir – strauji un sekli elpojam, kad esam nervozi, kad steidzamies, pārdzīvojam, slimojam… Bet tas viss, kā zināms, ilgtermiņā atstāj ietekmi uz mūsu veselību un mūža ilgumu.
Elpojot mēs uzņemam skābekli un izvadām ogļskābo gāzi. Savā ziņā šo procesu var salīdzināt ar ēdiena un dzēriena uzņemšanu, tikai tas notiek automātiski un pašsaprotami. Parasti, kamēr ar veselību un pašsajūtu viss ir kārtībā, mēs ikdienā nepievēršam uzmanību tam, ka elpojam, taču vajadzētu gan, jo, kā atzīst vairāki ar fizisko un arī psiholoģisko veselību saistīti speciālisti, mūsdienās liela daļa pieaugušo elpo nepareizi. Studijas Labo sajūtu laboratorija jogas pasniedzējs Aleksandrs Ņikitins saka – elpošana esot teju galvenā cilvēka organisma funkcija. Bez ēdiena un dzēriena varam iztikt vairākas dienas, bet bez elpošanas nomirsim dažu minūšu laikā.
"Jogas prakse māca cilvēkiem pareizi elpot. Viens no galvenajiem elementiem ir tieši elpošanas cikla ritmiskuma apgūšana. Āsanu veikšana bez pareizas elpošanas nevar saukties par jogu, tā ir vienkārši fizkultūra. Elpojot atjaunojas un attīrās netveramā dzīvības enerģija prāna, kas plūst caur ķermeni, asinīs un smadzenēs nonāk vairāk skābekļa. Elpošanas vingrinājumi palīdz apziņai koncentrēties. Elpa ir mūsu dzīvības spēks, saikne starp fizisko un garīgo. Pareiza elpošana veicina sarkano asinsķermenīšu pavairošanos, skābekļa pievadi audiem un tā pārveidošanos par daudz smalkāku matēriju. Skābeklis reaģē ar ogļhidrātiem, ar glikozi, taukiem, un izstrādājas viela, kas rada enerģiju, kura ir nepieciešama muskuļu tonusam un darbībai," skaidro Aleksandrs.
Mūsdienu cilvēki bieži vien nepareizi elpo – elpojam sekli, ar krūškurvja augšējo daļu, nevis ar pilnām plaušām un diafragmu.
Bieži ciešam no gremošanas problēmām, sevišķi grūti elpot pareizi ir tiem, kam ir liekais svars. Ieelpa un izelpa kļūst ātra un sekla, kas atstāj iespaidu uz veģetatīvo nervu sistēmu, to daļu, kas atbild par mūsu paaugstinātu aktivitāti jeb simpātisko nervu sistēmu. Tas mēdz izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos, paātrinātu sirdsdarbību.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 30. novembra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!