Cukura diabēts ir hroniska saslimšana, kas, nepareizi ārstēta vai ignorēta, var radīt smagas komplikācijas. Lai gan lielākā daļa sabiedrības to zina, daudziem aizvien pietrūkst skaidras izpratnes par to, kādas tieši sekas uz veselību diabēts atstāj. Tāpat daudzi uzskata, ka ar diabētu slimo tikai pavecāki cilvēki, kaut arī pasaulē ik gadu pieaug diabētiķu skaits arī starp bērniem un jauniešiem. Pirmā tipa diabēta cēloņi nav zināmi, bet otrā tipa diabēts, kas ir daudz biežāks, ir nepareiza dzīvesveida izprovocēta saslimšana, kuras kontrole arī prasa korekcijas dzīvesveidā.
Skar arvien jaunākus
Cukura diabēts ir viena no pasaulē izplatītākajām hroniskajām slimībām, kuras pamatpazīme ir paaugstināts glikozes daudzums asinīs. Latvijā, kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati par 2017. gadu, cukura diabēta reģistra uzskaitē atzīmēts 91 571 cilvēks, turklāt šis skaitlis katru gadu pieaug. Pasaulē ir tāpat, turklāt arī jauniešu vidū. Kā raksturo Rīgas Austrumu slimnīcas endokrinoloģe prof. Ilze Konrāde: "Šūnas negrib, lai tu divos naktī rakstītu kādas lekcijas un sūtītu e-pastus, – viņām ir savs pulkstenītis, un šajā laikā viņas grib atpūsties. Smadzenes, kas nav izgulējušās, no rīta pieprasa enerģiju – un mēs ķeramies pie našķiem, ātrajām uzkodām, enerģijas dzērieniem. Tas ir arī iemesls, kāpēc otrā tipa diabēts tiek atklāts arvien jaunākiem cilvēkiem."
Kā rāda Euroaptiekas un Snapshots šī gada februārī veikta aptauja, Latvijas iedzīvotāji zina, ka diabēts ir neveselīga dzīvesveida sekas, kam cēlonis ir nepareiza ēšana un mazkustīgs dzīvesveids (28%) vai pārāk liels cukura un cukuru saturošu produktu patēriņš (27%). Katrs piektais (20%) diabētu saredz kā iedzimtas veselības problēmas. Ar svara pieaugumu diabēta saslimšanu saista 40% iedzīvotāju. Bet netrūkst arī maldīgu priekšstatu. Katrs piektais (22%), it īpaši respondenti vecumā līdz 30 gadiem, domā, ka diabētu ieguvuši cilvēki nemitīgi grib ēst saldumus. 19% ir pārliecināti, ka diabētiķi nevar dzīvot normālu dzimumdzīvi. Tāpat 12% aptaujāto uzskata, ka diabēta pacienti nevar strādāt algotu darbu, savukārt 4% saskarsmē ar kolēģi, kuram ir diabēts, pat izvairītos lietot kopīgus traukus un biroja priekšmetus. 6% respondentu norāda, ka ierobežotu vai pārtrauktu komunikāciju, atturētos kopīgi ieturēt pusdienas vai arī izvairītos no iespējas satikt ar diabētu sasirgušo.
"Zināšanu trūkums neizbēgami noved pie neregulāras diagnostikas, taču, piemēram, otrā tipa cukura diabēts, kas var skart ikvienu, attīstās lēnām un var noritēt bez pamanāmiem simptomiem. Pat ja nav sūdzību par pašsajūtu, cukura līmenis asinīs ikvienam jāpārbauda vismaz reizi gadā, mērījumu rezultātus apspriežot ar ģimenes ārstu vai farmaceitu. Daudzus otrā tipa diabēta gadījumus var novērst ar veselīgu dzīvesveidu," komentē Euroaptiekas aptieku tīkla kvalitātes vadītāja, farmaceite Zane Melberga. Pamatīgāk izglītoties par diabētu var vietnēs www.diabets.lv un www.diabetapacientiem.lv.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 14. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!