Producents un izpildītājs Arstarulsmirus, kurš agrāk bija pazīstams kā hiphopa zvaigzne Gustavo, ir laidis klajā savu jauno albumu Skatu punkti, kas ir pirmais no viņa iecerētās vēlējuma dziesmu četru albumu sērijas. Tās mērķis ir vairot vērīgāku un līdzjūtīgāku attieksmi pret cilvēka iekšējo pasauli, kā arī atspoguļot sirsnīgu, atbalstošu un cieņpilnu nostāju savstarpējās attiecībās. Katrs sērijas laidiens metaforiski atspoguļos kādu no četrām stihijām – ūdeni, zemi, uguni un gaisu. "Ņemot vērā faktu, ka tas, ko mēs atkārtojam daudzkārt, kļūst par mūsu ieradumiem, centos dziesmu tekstos izcelt ideālus, uz kuriem tiecos arī pats," norāda mūziķis.
Kas ierosināja jūsu jauno saturisko virzienu, kuru jūs saucat par vēlējuma dziesmām?
Pirms astoņiem deviņiem gadiem es sāku vairāk un dziļāk pievērsties pašizziņai un sevis pilnveidošanai, kurā neatņemams instruments bija mūzikas klausīšanās – tā bija mūzika ar mantriskiem tekstiem. Pēc tam nolēmu tikt skaidrībā ar jautājumu par mūzikas ietekmi un koncentrēju uzmanību tieši uz dziesmu ietekmi ilgtermiņā. Veltīju kādu pusgadu, lai izietu cauri dažādiem psiholoģijas pētījumiem par to, un uzrakstīju savu koncepciju.
Kādas lietas izkristalizējās šajā informācijas gūzmā?
Viena no lietām, kas tiek izmantota sevis pilnveidošanā un ko izmanto arī sporta psihologi darbā ar profesionāļiem, ir treniņi iztēles rosināšanai. Šajā gadījumā tās ir dziesmas ar mūziku un tekstiem. Ja cilvēku interesē mūzika ne tikai kā izklaide, bet arī kā palīginstruments ikdienas dzīvē, lai līdzsvarotu un harmonizētu savu iekšējo stāvokli, dziesmās ir vērts iekļaut noteiktus vēstījumus – nevis eksistējošus konfliktus, bet gan attieksmju raksturojumu, uz kuru ir interese tiekties. Tas ir tas, ko mēs gribētu novēlēt paši sev un citiem cilvēkiem nākotnē. Tās ir attieksmes, kas ir piepildītas ar labvēlību, pateicību un tamlīdzīgām lietām.
Vai cilvēki ieklausās dziesmu vārdos, saprot vēstījumu?
Tas ir ļoti individuāli. Klausītāji ir dažādi, bet teksts var ietekmēt cilvēku – par spīti tam, vai viņš ieklausās vai neieklausās vārdos. Pirms vairākiem gadiem tika veikts pētījums par to, kā mūzika ietekmē pircējus lielveikalos. Pētījuma autori lika fonā instrumentālo mūziku, un tas, kuras valsts komponistu skaņdarbi tika atskaņoti, ietekmēja to, kuras valsts vīnus viņi izvēlējās iegādāties, kaut arī paši to nepamanīja. Mūzika spēj virzīt mūsu darbību, un es domāju, ka arī vārdi mums saprotamā valodā var darīt to pašu.
Šķiet, ka jūs uzņematies gandrīz vai guru lomu. Kā jūtaties tajā?
Es gribētu domāt, ka vienkārši esmu atbildīgāks autors, pat ne atbildīgāks, bet atbildīgs, jo es ne ar vienu nesacenšos, varbūt vienīgi pats ar sevi pagātnē. Kad 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā sāku solokarjeru kā Gustavo, man bija absolūti cita pieeja mūzikai. Visu problemātisko es izliku dziesmās, bet visu labo paturēju pie sevis. Pēc tam es šo pieeju pārskatīju, jo sapratu, ka tā neatbilst manām vērtībām, kuras mēģinu ieviest savā dzīvē. Līdzšinējā attieksme bija vienaldzīga pret klausītāju.
Vēstījums, kuru cenšos ielikt vēlējuma dziesmās, nav nekas jauns. Šāda pieeja ir tautasdziesmās un dažu populārās mūzikas komponistu daiļradē. Esmu arī izvēlējies šādu saturisko virzienu, jo man ir interese rakstīt šādas dziesmas un vēl jo vairāk tāpēc, ka savas kompozīcijas es atkārtoju un dzirdu, iespējams, daudz biežāk nekā citi.
Izpētot mūzikas un teksta ietekmi uz klausītāju, vai kādā brīdī šīs zināšanas un atbildība nevar nokaut radošumu?
Tā var notikt. Es pats esmu izgājis cauri dažādiem posmiem. Mirkļos, kad saprotu, ka katra kompozīcija ir manis kā autora pastāvīgs mācību process, kurā es žonglēju ar vārdiem un mūziku, radošais process iet uz priekšu, bet, tikko kā piesaistu savu uzmanību tikai rezultātam un tā ilgtermiņa ietekmei uz klausītāju, sākas stupors.
Vai pievēršanās jaunajam saturiskajam virzienam nozīmē, ka jūsu izpildījumā vairs nevarēs dzirdēt kompozīcijas no Gustavo repertuāra?
Varam runāt par atsevišķām kompozīcijām, kuras es vairāk neizpildīšu, bet dažas dziesmas no tā laika daiļrades būs dzirdamas manos koncertos arī turpmāk, jo visas manis piedzīvotās pārmaiņas nav notikušas vienā dienā. Uz jaunu koncepciju sāku virzīties jau pēdējos divos Gustavo albumos – 3. elpa (2010) un Pilsētas portāls (2011). Uzskatāmi šo transformāciju var redzēt skaņdarbos Nu tu dod un Everestā, kuras atspoguļo vērtību pārskatīšanu. Kā tiek vēstīts dziesmā Everestā: "Kad kāds no maniem tēliem brūk, es atklāju sevi no jauna. Ir jāapgūst, kas neapgūts, lai kļūst par lejām kalni."
Vai jums kaut kā pietrūkst no šī Gustavo laika?
Es tā nevarētu teikt, jo neesmu pilnībā cits cilvēks, kaut kas no tā laika manī vēl dzīvo. Radot mūziku, vienmēr esmu mēģinājis pieturēties pie tā, lai to radītu patiesi pret sevi un savām vērtībām gan toreiz, gan tagad. Ja man kaut kā pietrūktu, es to atkal sāktu darīt.
Albums Skatu punkti tiek pieteikts kā pirmais no gaidāmajiem četriem vēlējuma dziesmu albumiem, kurā katrs no tiem metaforiski atspoguļos kādu no četrām stihijām – ūdeni, zemi, uguni, gaisu. Vai jums uzreiz bija doma par tetraloģijas radīšanu?
Sākotnēji bija doma par albumu ar nosaukumu Vēlējuma dziesmas. Es sāku strādāt ar šo materiālu, kas tapa kā atsevišķi puzles gabaliņi – kā atsevišķa rindiņa no panta vai piedziedājuma. Pēc tam sāku tos likt kopā un sapratu, ka galarezultātā varētu iznākt vesels vēlējuma dziesmu albumu cikls. Pārskatot pirmās dziesmu kompilācijas saturu pabeigšanas etapā, ievēroju, ka tajā ir izmantotas daudzas metaforas, kas ir saistītas ar ūdeni, – viļņi, plūsma, ūdenskritums –, un nolēmu to pasvītrot un arī pārējos albumus veltīt kādai stihijai.
Kad ir gaidāms sērijas nākamais albums?
Ļoti ceru, ka produktivitāte turēsies augstā līmenī un katrs nākamais albums iznāks ar viena vai pusotra gada intervālu.
Albumā Skatu punkti ir liels uzsvars uz daudzbalsību. Kāpēc?
Attiecībā uz dziesmu muzikālo sastāvdaļu – es vēlējos doties melodiskākā un harmoniskākā virzienā un sitamo instrumentu partijas atstāt otrajā plānā. Lai to izdarītu, viens no spilgtākajiem paņēmieniem ir balss. Pirmo uzrunāju Laimu Dimantu, ar kuru iepriekš biju sadarbojies dziesmā Mainīt pasauli. Viņa ir arī vairāku kvinteta izpildīto aranžiju un kompozīcijas Vēlējuma dziesma melodijas līdzautore (pārējie kvinteta dalībnieki ir Madara Orola, Jevgēnija Krupenkina, Lauris Valters un Rihards Bērziņš – I. A.).
Kā jūs varētu raksturot žanru, kurā tagad darbojaties? Apgarots hiphops?
(Smejas.) Domāju, ka mūsdienās tāds apzīmējums kā žanrs zaudē savu jēgu. Mani visvairāk aizrauj eklektika – dažādu žanru elementu apvienojums – un tiekšanās pēc oriģinalitātes.
Kā ārkārtējā situācija ir ietekmējusi jūsu darbību?
Manā gadījumā šis ir bijis ļoti produktīvs mēnesis. Mēs pabeidzām albumu Skatu punkti un sākām veidot nākamo ierakstu. Šis laiks ir piemērots jauniem radošiem mēģinājumiem.
Arī videoklipu filmēšanai?
Mēs pēdējā brīdī pārdomājām, kādu singlu laidīsim klajā līdz ar albuma publiskošanu. Tituldziesmas Skatu punkti vietā nosvērāmies par labu kompozīcijai Turpinājums, kura šķita atbilstošāka šim laikam un par kuru mēs bijām saņēmuši daudz labu atsauksmju no tiem cilvēkiem, kuri bija šo albumu jau dzirdējuši. Gribējām nofilmēt dziesmas videoklipu, un vairāki režisori man ieteica to izdarīt pašam. Es tam veltīju divas nedēļas mājas apstākļos, izmantojot tikai telefona kameru, apgūstot dažādas filmēšanas tehnikas un montāžas pamatus savā datorā (galarezultātu meklējams šeit – I. A.).
Āķis lūpā?
Es sapratu, ka tur ir perspektīva un, ieguldoties tajā, var rast sev kaut ko jaunu. Vienīgais, uz ko ir atstājusi iespaidu šī ārkārtējā situācija, ir koncerti, kam maijā vajadzēja notikt Liepājas koncertzālē Lielais dzintars un Vidzemes koncertzālē Cēsis. Tie ir pārcelti uz septembri ar cerību, ka tajā laikā viss jau būs atrisinājies.
Vai jūs varētu pastāstīt vairāk par dziesmas Turpinājums rašanos?
Aptuveni pirms pusotra gada mani uzrunāja Mārcis Auziņš ar ideju sadarboties un izveidot kopēju kompozīciju, kurā ģitāras partija saspēlētos ar balsi un radītu savstarpēju dialogu. Viņš man atsūtīja vairākus muzikālos uzmetumus, no kuriem viens ir dzirdams dziesmas piedziedājumā. Pēc tam es ierakstīju telefonā panta ritmisko zīmējumu un saņēmu pretī no Mārča to jau pārveidotu muzikālā motīvā. Klausoties tajā, sāku rakstīt tekstu, un beigu beigās man radās dziesma par tiekšanos. Par to, ka tiekšanās atduras pret griestiem, bet izrādās, ka nekādu griestu nemaz nav, jo tiekšanās ir mūžīgs process, kurā griesti ir vien sienas turpinājums, pret ko mēs atsitamies un mainām savu attīstības virzienu.
ierosinājums
va vellos
UU