Velta Emīlija Platupe. Mīlestība aug liela

Mazliet papildina zināšanas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļas maģistratūrā. Izstādēs piedalās kopš bērnības. Vairākus gadus pavadījusi, baudot Latvijas mežu burvību, māksliniece atkal sāk ilgoties pēc boulangeries un parastiem vakariem mazos kinoteātros,” rakstīts Veltas Emīlijas Platupes mājaslapā www.platupe.com. Savukārt gleznotājs Kaspars Zariņš savu bijušo audzēkni raksturo kā mākslinieci ar savu īpašu pasaules redzējumu: “Tas ir romantisks un teiksmains, kas izpaužas visās viņas radošajās sfērās un meklējumos. Glezniecība Veltas izpratnē ir barokāla ar sava veida naivuma un bērnišķības piesitienu. Krāsas mainās no silti bēšajām uz zili zaļi vēsajām, neaizmirstot ko sarkanīgi rūsganu. Tematika liek mums atcerēties teiksmas un, iespējams, pazaudētās pasaules nezināmos nostūrus. Pat tad, ja autore pieskaras mūsdienām, tā nezaudē romantiska tēlojuma šarmu.” Miniatūru kopu ar nosaukumu “Mīlestība aug liela”, kas būs skatāma arī izstādē ar tādu pašu nosaukumu, acīmredzot izprovocējusi meitas piedzimšana, tomēr māksliniece stāsta, ka Frančeskai Klērai izstādes nepatīk: “Viņa jau zina, ko tas nozīmē – mamma daudz strādās, skatīsies uz leļļu rociņām un papīra lapiņām, krāsu tūbiņām, un Frančīte neko no tā visa nedrīkstēs aiztikt. (..) Lelles arī Frančeskai Klērai nepatīk. Tās ir tikpat parastas un apnicīgas kā citiem bērniem grāmatvedības atskaite, ko vecāki paņēmuši uz mājām mierīgai pabeigšanai. Frančītei patīk vilcieni un lidmašīnas, bet tās mamma neprot uztaisīt. Žēl.”Bet marionešu tapšanas avots ir Hektora Malo grāmata “Bez ģimenes”, ko māksliniece pārlasa ik pa laikam: “Tā ir pavisam nodriskāta. Nelabā kārtā man likās, ka atrodu daudz paralēļu ar šodienas dzīvi – pamesti un pārdoti bērni, aizlauzti cilvēki. Lasīju tikām, kamēr pasaulē sāka prasīties lelles – no grāmatas cēlušās, tās tomēr nāca pasaulē pašas ar savu raksturiņu.”