Skolotāja Muižarāja: Dārziņskola ir liktenis

Apbrīnojami, ka Dienai nav nekā cita ko rakstīt par Emīla Dārziņa skolas lielo jubileju.Ar to es netaisos mazināt kāda nopelnus, bet fakts, ka mūzikas skolas lielā jubileja tik maz parādās plašsaziņas līdzekļos, nav nekas pozitīvs!

Bet tāda jau ir cilvēku un arī cilvēkbērnu konkurence. Ar bērnu ir jāstrādā..ja grib izcilību. Ne jau jānodzen, bet vienkārši jāiegulda..daudz.. Man tagad, padsmit gadus pēc Dārziņu beigšanas šķiet, ka elitārisms šajās specializētajās skolās slēpjas faktā, ka vienkārši tiek daudz strādāts. Gan skolā, gan mājās. Un jā, izcils pedagogs ir tāds, kas šo strādāšanu padara izcili lietderīgu. Darba nekļūst mazāk, bet tas ir vērtīgs darbs, nevis atsēdētas/atspēlētas stundas. un vecāku darbs ir nodrošināt šī darba iespējamību. Jā, tas skan skarbi un tas ir grūti. Bet tā jau mēs, cilvēki konkurējam.

Skolotāja Muižaràja tiešàm ir Skolotàja ar Lielo burtu! Īsts sirds cilvēks, kas savus "bèrnus" ne tikai màca, bet ir blakus arī kā "mamma", no sirds iedziłinoties katrà mazajà màksliniekà! Paldies manai mīljajai skolotàjai!:)

ja ir talants viņš būs ,bet tad ir vecākiem jābūt makam ,kas spēs samaksāt šo bezmaksas izglītību Dārziņu skolā.Nav tik svarīgi vai viņš ir no laukiem vai no pilsētas!!!

Attiecīgu mūziķu bērneļiem - tiem šai skolā un arī akadēmijā visas durvis vaļā - parastu vecāku bērni kā konkurenti tiek mākslīgi pastumti sāņus, tiklīdz kādam mūziķbērnam vajag tikt pie labāka pedagoga, vinnēt konkursā vai saņemt kādu prāvāku naudas balvu.

Pasniedzēja! katram audzēknim ieliek rokās visus profesionālas spēles instrumentus. veselību un veiksmi!