Pirms četriem gadiem demokrāts Obama ar savu «cerību un pārmaiņu» vēsti iedvesmoja miljoniem amerikāņu, kas viņam palīdzēja kļūt par pirmo melnādaino valsts vadītāju ASV vēsturē. Cilvēkiem patika Obamas optimistiskais sauklis «Jā, mēs varam!» un doma, ka ar viņa ievēlēšanu būs izdevies pārvarēt kaunpilno rasisma mantojumu. Taču Obamas «dzeju» nomainīja ikdienišķā proza, un liela daļa vēlētāju saprata, ka viņš nebūs brīnumdaris, kas atrisinās visas amerikāņu problēmas.
6.novembrī vēlētājiem būs iespēja izlemt, vai Obama ir pelnījis vēl četrus gadus ASV prezidenta amatā. Saskaņā ar politikas analītiķu prognozēm Obama uzskatāms par vēlēšanu favorītu, tomēr arī viņa sāncensim republikānim Mitam Romnijam ir labas cerības uz uzvaru. Obamas atbalstītāji uzskata, ka viņš ir pelnījis vēl vienu iespēju, jo pirmā termiņa laikā paveicis vairākus svarīgus darbus: cīnījies ar ekonomikas krīzes sekām un glābis no bankrota ASV autobūves industriju, veicis reformas veselības aprūpes sistēmā, izvedis karaspēku no Irākas un izrēķinājies ar Al Qaeda vadoni Osamu bin Ladenu. Demokrāti žēlojas par vēlētāju īso atmiņu, jo amerikāņi esot aizmirsuši, kādā purvā viņus ieveda republikānis Džordžs V.Bušs, kura vadībā ASV iesaistījās divos karos (Afganistānā un Irākā), kā arī piedzīvoja smagāko ekonomikas krīzi kopš Lielās depresijas.
Taču otrdienas balsojumā vēlētāji izteiks savu vērtējumu nevis Bušam, bet gan Obamam, kurš četrus gadus bijis pie valsts stūres. Un jau tagad skaidrs, ka atbalsts prezidentam būs mazāks nekā 2008.gadā, jo daudzi ir vīlušies, ka viņam nav izdevies piepildīt solījumus par amerikāņu dzīves līmeņa uzlabošanu. Lai gan oficiālā statistika rāda, ka ekonomikas krīze ir beigusies, vairākums amerikāņu neredz pozitīvo ziņu savos maciņos, turklāt miljoniem cilvēku joprojām ir bez darba.
Republikāņu līderis Romnijs atsaucas uz savu bagātīgo biznesmeņa pieredzi un uzsver, ka viņš daudz labāk spētu nodrošināt ekonomikas attīstību un jaunu darba vietu radīšanu. Tomēr arī Romnija solījumi tiek uztverti bez īpašas ticības. Romnijs ir multimiljonārs, kura īpašumu vērtība tiek lēsta 250 miljonos dolāru, tādēļ daudziem vēlētājiem radies iespaids, ka viņš būs «bagātnieku prezidents», kurš rūpēsies tikai par turīgo slāņu interesēm.
Republikāņu kandidāts vēlas samazināt valsts lomu ekonomikā, apcirpt nodokļus un ierobežot sociālā atbalsta programmas. Obama piedāvā atšķirīgu redzējumu, jo uzskata, ka turīgo slāņu pienākums ir ar saviem nodokļiem atbalstīt sociālo taisnīgumu. Viņš aicina palielināt nodokļus mājsaimniecībām, kas pelna vairāk par 250 000 dolāru gadā, un noteikt, ka par ienākumiem virs miljons dolāriem gadā jāmaksā vismaz 30 procentu nodoklis. Republikāņi iebilst pret šiem plāniem, ko uzskata par «sociālisma» izpausmi.
Romnijs piedāvā atšķirīgu pieeju ne tikai ekonomikas jautājumu risināšanā, bet arī citās politikas jomās. Piemēram, viņš ir pret viendzimuma laulībām un apņēmies ierobežot abortus (Obama paudis atbalstu geju laulībām un solījis saglabāt sievietes tiesības izšķirties par abortu). Romnijs arī sola, ka viņa vadībā ASV ārpolitika kļūs daudz uzstājīgāka un Vašingtona būs gatava izdarīt lielāku spiedienu uz tādām valstīm kā Ķīna, Krievija un Irāna. Romnija pretinieki raizējas, ka viņš varētu iesaistīties bruņotā konfliktā ar Irānu. Lielākā daļa amerikāņu uzskata, ka pēc neveiksmēm Afganistānā un Irākā jauns karš viņiem nav vajadzīgs. «Vēlēšanu kampaņas laikā Romnijam patīk uzstāties ar kareivīgām runām. Es kaut kā neatceros, ka Vjetnamas kara laikā būtu ticies ar Romniju. Kamēr mēs tur cīnījāmies, viņš Parīzē ēda kruasānus,» laikrakstam New York Daily News stāsta Vjetnamas kara veterāns Džordžs Raiens (Vjetnamas kara laikā Romnijs kalpoja kā mormoņu misionārs Francijā). «Jocīgi, ka tādi puiši kā Romnijs gatavi sūtīt karā citu pilsoņu dēlus.» Neviens no pieciem Romnija dēliem armijā nav dienējis.
Vairāk par ASV prezidenta vēlēšanām lasiet Sestdienā!