Latvijai vajag: Labu tēlu

Mēs gadiem atceramies arī "nasing spešal" un mūždien sūkstāmies par līderu akcentu. Tomēr tas ir arī jautājums par pašapziņu, domā Latvijas Radio žurnāliste Ina Strazdiņa. Ikdienā viņa vairāk dzīvo un strādā Briselē un izjūt, kad binokļi no Eiropas Savienības galvaspilsētas tiek pagriezti Latvijas virzienā un ko tajos biežāk saskata

Inu Strazdiņu satiekam Rīgā. Kādu brīdi viņa dzīvo mājās Talsu pusē un tāpēc šobrīd tieši uz savas ādas neizjūt, kā aizdomas par negodīgām bankām un centrālās bankas vadītāju izskan ārpus Latvijas. Taču viņa arī zina, ka krīzes, kas mums pašiem šķiet lielas un teju nepārvaramas, ārpus Latvijas nomaina cita citu. Protams, šobrīd aktuālos notikumus Latvijā piefiksēs finanšu jomā strādājošie un šīs ziņas vienmēr varēs atrast interneta meklētājos.

Kā notikumus iepriekš, par kuriem bijusi liela ārvalstu kolēģu interese, Ina atceras ekonomisko krīzi un arī Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Krīzes laikā viņa Briselē bijusi vienīgā uz vietas strādājošā žurnāliste no Latvijas, un tolaik ļoti bieži vajadzējis atbildēt uz dažādiem jautājumiem, palīdzēt ar informāciju, kontaktiem. Arī viņa pati tad sniegusi medijiem viedokli par to, kas notiek Latvijā. Prezidentūras laikā savukārt Latvija dabiski nonākusi mediju uzmanības fokusā. Žurnālisti interesējušies par krievvalodīgo situāciju un kopējo dzīves līmeni Latvijā.

Visbiežāk ir jautājumi par politikas, ekonomikas, finanšu tēmām. Ja ir jautājumi par kultūru vai mākslu, tad tie drīzāk esot domāti privātām vajadzībām – vai šis koncerts būtu labs? Un kā jums vispār klājas olimpiādē? Nereti ir jautājumi arī par Prāta vētru.

Atkal tālāk no Ziemeļvalstīm

Ina domā, ka Latvijas tēlu starptautiski veido vairākas dimensijas. "Es neapskaužu tos, kuriem šodien no Latvijas ir jākomunicē par to, kas notiek Latvijā. Un finanšu vide vispār ir ļoti jūtīga," saka žurnāliste. Vienlaikus viņa atgādina, ka nāks atkal jauni skandāli ar citu valstu galvenajiem varoņiem. "Man nāk prātā viena lieta, kas man ļoti sāp pēdējo dienu kontekstā. Pirms vairākiem mēnešiem es intervēju Eiropas Komisijas pirmo viceprezidentu Fransu Timmermansu, kurš gatavojās vizītei Latvijā. Viņš pateica tādu lietu, no kā man nosila sirds. Ka Briselē Latviju un Baltijas valstis kopumā šobrīd redz kā Ziemeļvalstis. Tas skanēja no cilvēka, kurš mīl Baltiju. Kurš ir bijis šeit arī atmodas gados, janvāra notikumos. Viņš zina, par ko runā. Un tad es domāju, ka mēs taču tik sen ņemamies ar šo vēlēšanos pietuvināties Ziemeļvalstīm! Un tad notiek šie notikumi, un es domāju – nu, nē, mēs atkal esam atpakaļ, es pat nezinu, kurā ģeogrāfiskajā pusē. Taču pilnīgi noteikti tie neved mūs tuvāk Ziemeļvalstīm."

Protams, stāsts par būšanu ziemeļos vai austrumos ir arī jautājums par pašidentifikāciju.

Kas gan slikts Austrumeiropai? Ina tam piekrīt, taču arī ir sajutusi, ka Austrumeiropa tiek saistīta ar nabadzību, korupciju. "Kāpēc minēju Ziemeļvalstis? Jo tur izpratne par demokrātiju ir augstāka nekā citur Eiropā. Piederēt šim blokam savas attieksmes ziņā pret dzīvi un demokrātiju – tas ir liels panākums," vērtē žurnāliste.

Viņa atceras, ka gada sākumā kopā ar citu valstu žurnālistiem bijusi Bulgārijā, kas ir šobrīd prezidējošā Eiropas Savienības valsts, un redzējusi, cik ļoti bulgāri cenšas parādīt, ka nav gluži pēdējie uz zemes. "Tas bija sirdi plosoši redzēt, kā viņi pārdzīvo, ka Bulgārija daudzu acīs ir korumpētākā un noziedzīgākā ES dalībvalsts. Viņi visu laiku centās pastāstīt, ka nav tikai tā. Un mēs pēc tam ar kolēģiem no lieliem citu valstu medijiem braucām kopā mājās un spriedām par to, cik ļoti tiešām mēs dzīvojam kastē."

Mīnusus vērst plusos

Kad prasu, vai ir Latvijas notikumi, par kuriem viņai jākautrējas, Ina saka: "Neskatoties uz visām finanšu krīzēm, man nekad nav bijis kauns. Tā ir tikai viena joma, kas, jāatzīst, ir vāja un veidojama, bet mums ir milzum daudz lietu, ar ko varam lepoties. Nezinu, kam būtu jānotiek, lai man būtu kauns. Pat neskatoties uz visādiem oligarhiem vai cilvēkiem, kuriem ir vēl jāaug līdz patiesai garīgai izpratnei. To var tikai nožēlot, tur nav par ko kaunēties!"

Citu valstu kolēģi mudinot vairāk stāstīt par Latviju, jo, to iepazīstot, redz, ka šī nav tikai vecpuišu ballītes vieta, bet esam stilīgi un moderni. Daudzi arī uzsver, ka Latvija ir ļoti tīra. Tiekot lietots pat apzīmējums "kā aptiekā".

Mēs izskatāmies kā valsts, kas cīnās un ceļas

Inu skumdina dati, kas joprojām rāda Latviju kā nabadzīgu ES valsti, taču arī šajā ziņā stāsts tomēr ir mainījies. "Uzrādās tas, ka mēs šobrīd esam augoša ekonomika, ka bija iekritiens, bet mēs nākam no tā ārā. Mēs izskatāmies kā valsts, kas cīnās un ceļas," secina Ina.

Atgriežoties vēl pie sāls brūcēs, mēs abas vienojamies, ka arī šķietami negatīva publicitāte var tikt vērsta pozitīvā zīmē, jo tas tomēr nozīmē, ka noziegumi pie mums tiek pamanīti un izmeklēti. Ina atkal piesauc Bulgāriju, kas starptautiskajā mediju vidē tiek kritizēta par to, ka – atšķirībā no Rumānijas – tur joprojām par korupciju nav aizturēta neviena augsta amatpersona. Tas radot aizdomas, ka korupcijas apkarotāji nestrādā pietiekami labi.

200 ir vairāk nekā 10

Ina pamana arī citu valstu reklāmas BBC, un, viņasprāt, ja mērķis ir veicināt tūrismu, tās varētu palīdzēt. Tomēr vislabākā valsts reklāma ir cilvēku stāsti – gan pozitīvi, gan negatīvi. "Tam, ka ir ļurkainas bankas un negodīgi cilvēki, kas var saķēzīt kaut ko skaistu lielajā bildē, nevajadzētu būt dominējošajam. Es ticu pilnīgi citam tēlam. Es negribu zaudēt cerību, ka mēs kādreiz būsim viena īsta ziemeļvalsts – attīrījusies no visādiem draņķiem, ar pilnīgu citu domāšanu. Ka būs cita līmeņa izpratne par lietām, kas ir cilvēks un kas mums ir jādara. Latvija ir pērle. Mums ir ļoti daudz kas dots. Mēs esam daudz cietuši, esam bijuši visādās krustcelēs, taču mums ir arī dota iespēja no tā izkārpīties," ir pārliecināta žurnāliste. Viņa tic, ka var tikt vaļā gan no padomju domāšanas, gan korupcijas akceptēšanas. Tas esot paaudžu jautājums.

Ir 10 neliešu, bet viņiem pretī stāv 200 brīnišķīgu cilvēku

Turklāt, piemēram, šāda banku krīze ir tikai viens valsts tēla aspekts, ko, protams, var vērtēt arī kā triecienu. No otras puses – mums taču ir bronzas medaļa, izcili mūziķi un mākslinieki! "Kā mēs paši sevi redzam, tā arī citi mūs redzēs. Kā mēs kā valsts vibrēsim, tā mūs arī lielajā kartē redzēs. Tas ir jautājums par pašapziņu," uzsver Ina. Tāpēc, viņasprāt, krīze ir jāvērtē arī kā iespēja. Gluži kā gadījumā ar Sistēmas bērnu sižetiem medijos Latvijā, kas sākotnēji radīja vēl vienu krīzi, taču vienlaikus arī stimulu pozitīvām pārmaiņām. "Ir 10 neliešu, bet viņiem pretī stāv 200 brīnišķīgu cilvēku," atgādina Ina.

Zīmējums: Gatis Buravcovs

Ar savas valsts simtgadi lepojamies un pamazām jau esam sākuši dzīvot lielo svinību gaidās. Bet ko mēs vēlētos, ja simts kūku vietā Latvijas dzimšanas dienā tuvākā vai tālākā nākotnē varētu piepildīt arī simts mūsu valsts vēlēšanās? - Žurnāls SestDiena rubrikā Latvijai vajag sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem no hipstera līdz ministram, mēģinot noskaidrot, ko Latvijai visvairāk vajag.