Armands uz Ķīnu pārcēlās studenta statusā. Bijusi vēlme pavērot, kas notiek aiz tā priekškara, valstī, kur taču ir tik strauja attīstība! Jāpiebilst, ka priekškars tiešām eksistē. Ķīnā ir bloķētas tādas vietnes kā YouTube, Instagram, Twitter, Gail un visi Google produkti, arī Viber un WhatsApp. Šeit iederas arī kāda epizode. Latvijā Armands studēja vēsturi, un, pārceļoties uz Ķīnu, bijusi vēlme uzzināt ko vairāk par jaunās mītnes zemes pagātni. Taču izrādījies – tur internetā nav iespējams izzināt ko vairāk, piemēram, par tādu notikumu kā traģēdija Tiaņmeņa laukumā, kur studentu protestos 1989. gadā gāja bojā vairāk nekā 500 cilvēku. Toreiz centos Armandam palīdzēt, dažādos veidos elektroniski sūtot Latvijā pieejamo informāciju, taču tas, arī izmantojot manis izdomātus šifrus, neizdevās.
Tāpat Facebook, kuram pateicoties tomēr varēja notikt mūsu saruna šoreiz, Ķīnā ir liegts, taču Armands ir atradis veidus, kā šo vietni lietot. Tas bijis aktuāli, jo šovasar, mēnesi padzīvojot atkal mājās, Latvijā, viņš ieskatījies kādā meitenē, un tad, lai uzturētu saziņu, bez Facebook nekādi. Šobrīd Armands arī uzņēmies pienākumus ar Latviju saistītā Honkongas kompānijā un sapņo, ka pēc trim gadiem varēs atgriezties Latvijā jau kā uzņēmuma pārstāvis, metot tiltus starp Latviju un Ķīnu.
Ar pasu kaudzi ķešā
Iepriekš, piedaloties Saeimas vēlēšanās, Armands izmantojis iespēju balsot pa pastu. Izņēmums bijis referendums par valsts valodas statusu. Taču šoreiz nevarēja atļauties tik ilgu laiku palikt bez pases. Pēc jaunā vīrieša aplēsēm, Šanhajā ir ap 60 latviešiem. Daļa no viņiem piedalās arī vēlēšanās, visbiežāk izvēloties balsot pa pastu. Armands gan nav bijis vienīgais, kas mērojis ceļu līdz Pekinai. Kāds draugs vēlēšanu dienā Pekinā, piemēram, nokļuvis, pateicoties tenisistei Anastasijai Sevastovai, kura dienu pirms vēlēšanām uzvarēja mačā, kas deva tiesības piedalīties China Open turnīra pusfinālā. Tā nu draugs pieņēmis lēmumu lidot no Šanhajas uz Pekinu, lai justu līdzi Latvijas tenisistei. Balsošana pa pastu jau bijusi nokavēta, un tieši Sevastovas panākumi visu salikuši tā, ka sanācis arī piedalīties vēlēšanās.
Armands arī pats vienmēr aktīvi mudina citus balsot – gan Latvijā palikušos ģimenes locekļus un draugus, gan tautiešus Šanhajā.
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem viņš organizējis pat kopīgu reģistrāciju pa pastu lielpilsētā dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Apbraukājis dažādus pilsētas rajonus, lai iedotu aizpildīt pieteikuma anketu un uz laiku paņemtu pases. Pašam toreiz bijis jādodas uz Pekinu citu iemeslu dēļ, un viņš varējis pases nogādāt vēstniecībā, kur tajās izdarīja atzīmi par dalību vēlēšanās. Pēc tam savukārt kāds cits tautietis braucis atpakaļ uz Šanhaju un pases atkal izdalījis pēc piederības. Precīzu savākto pasu skaitu viņš vairs neatceras, bet tas esot bijis lielāks par desmit.
Šogad vēlēšanu iecirknī Pekinā nobalsojuši 36 Latvijas pilsoņi. Seši no tiem balsis nodevuši pa pastu. WhatsApp Ķīnā ir aizliegts, taču cilvēki saziņai izmanto citu, vietējo saziņas vietni WeChat. Ir dažādas Latvijas pilsoņu čata grupas, kurās arī Latvijas vēstniecības darbinieki aicinājuši piedalīties vēlēšanās, dalījušies pat ar informāciju par ērtākajiem ātrvilcienu un lidojumu reisiem.
Vienas nakts vietā trīs
Armands pats uz Pekinu devies jau 3. oktobrī, lidojot ar lidmašīnu. Vēlāk sapratis, ka tas bijis pārsteidzīgi. Viņš bija cerējis uz iepriekšēju balsošanu, bet ārpus Latvijas ierīkotajos iecirkņos tāda iespēja nepastāv, var tikai iepazīties ar vēlēšanu materiāliem. Viņš jau bija rezervējis vienu nakti viesnīcā, jo pagūt visu vienā dienā tāpat nevarētu, taču šāds paša misēklis nozīmējis, ka jāpaliek Pekinā ilgāk un jāgaida vēlēšanas. Tomēr viss beidzies veiksmīgi – izdevies atrast kādu tautieti, pie kura palikt atlikušās naktis līdz pat 6. oktobrim.
Sestdienas pusdienlaikā aizgājis uz vēlēšanu iecirkni, nobalsojis, aprunājies ar vēstniecības darbiniekiem, pēc tam papusdienojis un plkst.15 jau sēdies ātrvilcienā, kas četrās ar pusi stundās nogādājis atpakaļ Šanhajā.
"Jāapzinās, ka tā ir mūsu privilēģija, brīvās vēlēšanās izvēlēt mūsu brīvās valsts priekšstāvjus. Tam fonā ir nosacījumu virkne, lai mums, mazskaitlīgai tautai, būtu pašiem sava valsts," atgādina Armands. Viņam šķiet, ka tieši piedalīšanās vēlēšanās un pilsoniskās sabiedrības veidošana ir šo nosacījumu pamatā.
Kāpēc bija jāpiedalās tieši šajās vēlēšanās? Armandam bijis svarīgi iesaistīties, jo uztrauca iespējas, ka var izveidoties prokremliska koalīcija.
Tāpat arī biedējusi doma par nekompetentiem Saeimas deputātiem, kuri, vēl esot kandidāta statusā, par savu nezināšanu nemaz nekautrējušies. Tiesa, sākotnēji viņš samierinājies, ka varbūt šīs vēlēšanas būs jāizlaiž. Tāpēc mēģinājis savas balss iztrūkumu kompensēt, aicinot cilvēkus Latvijā balsot. Tas arī izdevies – Armands priecājas, ka uz vēlēšanām aizgājis arī kāds draugs, kas citādi būtu palicis mājās. Taču, jo tuvāk nāca zīmīgais datums, jo vairāk urdījusi sajūta, ka arī pats palikt malā tomēr nedrīkst, – viņam ir svarīgi, kas šeit, Latvijā, notiek. Turklāt sapnis par atgriešanos tagad ir tuvāks nekā jebkad agrāk.
Svinības kā atgādinājums
Armands ir arī studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis biedrs. Korporāciju gājiens no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu kapiem 18. novembra rītā viņam ir tik svarīgs, lai izvēlētos lidot uz mājām arī laikā, kad Latvijas mīlestība ir izaicinājums – viss pelēks un pieliets ar svinu. Arī šogad, uz valsts simtgadi, viņš novembrī būs Latvijā, jo valsts jubileju ir gaidījis kopš 2001. gada – līdz tam tika gaidīta Rīgas astoņsimtgade.
"Latvijas simtgade šķiet tāds svarīgs stūrakmens, kad kā tauta ar savu valsti sasniedzam briedumu," saka jaunais vīrietis. Viņam patīkot tā svinīgā sajūta, kas Latvijā ir valsts svētku nedēļā. "Svarīgi ir svinēt svētkus, jo tas mums ir dārgi maksājis – tikt pašiem pie savas valsts," sarunas noslēgumā atgādina Armands.
Zīmējums: Gatis Buravcovs
Ar savas valsts simtgadi lepojamies un pamazām jau esam sākuši dzīvot lielo svinību gaidās. Bet ko mēs vēlētos, ja simts kūku vietā Latvijas dzimšanas dienā tuvākā vai tālākā nākotnē varētu piepildīt arī simts mūsu valsts vēlēšanās? - Žurnāls SestDiena rubrikā Latvijai vajag sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem no hipstera līdz ministram, mēģinot noskaidrot, ko Latvijai visvairāk vajag.
You