Jautājumi, kuri, tā arī neatbildēti (vai neatbildami?), kaut kur paliek un peld, burtiski ieelpojami ar gaisu, līdz nākamajam satricinājumam. Līdz nākamajam brīdim, kad eksistences trauslums pēkšņi pavisam tieši kaut kur karājas mata galā, ir sargājams un slēpjams plaukstās.
Pēc traģēdijām kādu brīdi runāt nav iespējams. Pirmie vārdi vienmēr ir neveikli, domas saraustītas, darbības nesakarīgas. Jebkurš sarunu temats – neiederīgs. Klusums un sastingums šķiet vienīgā atbilstošā reakcija. It kā pie nāves fakta būtu jāpierod. It kā smaids būtu jāiemācās atkal no jauna. Smaids un smiekli, kuri pirmajā mirklī šķiet vispār vairs nekad nebūs iespējami, ir pārāk melni ironiski un sāp varbūt pat vairāk nekā asaras. Bet tie arī ir vienīgie, kas dziedē. Ne uzreiz. Ne strauji. Ar laiku. Un tikai tad, kad atkal spējam smieties, saprotam, ka izdzīvosim, spēsim dzīvot. Tieši joks ir tas, kas kādā brīdī liek saprast, ka dzīve un pasaule turpināsies. Jauna vai veca? Bezgalīgi vai neilgi? Kas to lai zina. Tur jau tas joks.
Šīs SestDienas, 1. - 7. aprīļa, numurā lasiet:
TUVPLĀNĀ. Jāstrebj, kamēr karsts jeb Kaijas uz divriteņiem. Esam iedarbinājuši savu motoriņu, un tas dod enerģiju, atzīst Amerikas pilngadību vēl nesasniegušie Carnival Youth. Citi viņus lutina un saka tikai labu, bet SestDienai mūziķi stāsta gan par to, cik patiesībā veci ir cilvēki ar bārdu un kā top viņu mūzika, gan ko domā par Prāta vētru.
DIENASGRĀMATA NO BRISELES. Pilsētā ir savāda elektrizēta gaisotne, milzums žurnālistu, un vismaz daļa no viņiem meklē šokējošas, asiņainas ainas – par dienām pēc Briselē notikušajiem terora aktiem raksta Nikolā Ozano (Nicolas Auzannea). Viņš dzīvo Briselē. Ar viņu nekas nav noticis. Savās dienasgrāmatas pārdomās SestDienai viņš raksta par satiktajiem cilvēkiem, vērojumiem un svarīgajiem jautājumiem, kas pēdējā nedēļā, šķiet, maļas galvā katram, kurš bijis kaut ziņas attālumā no notikušā.
PASAULĒ. Džihādisti izmanto Eiropas Ahilleja papēdi. Pēc Briseles terora aktiem izgaismojas sašķeltās Beļģijas izlūkdienestu vājums un nespēja cīnīties pret vietējo musulmaņu jauniešu radikalizāciju. Tomēr līdz šim neefektīva bijusi arī Eiropas valstu drošības iestāžu sadarbība cīņā pret terorismu.
INTERESANTI. Jokojiet, kamēr vēl var. Paklauvējiet pa klausuli, pārvelciet televizoram neilona zeķi, ļaujiet skrējējiem kilometru vietā noskriet mēnesi un pingvīniem lidot… Egīls Zirnis 1. aprīlī apcer joku spožumu un postu.
POLITIKA. Gribu un būšu ministrs. Izvērsis darbību daudzās frontēs un izsaucis mediķu sabiedrības protestus, veselības ministrs Guntis Belēvičs gatavojas savai ģenerālajai kaujai par jauna veselības sistēmas finansēšanas modeļa ieviešanu. Savulaik saskatījis savu nākotni farmācijā, izveidojis vairākas aptieku ķēdes, tagad viņš saka: "Uzņēmējs paliek bagāts tad, kad pārdod savus uzņēmumus."
PRIEKŠĀ. Vīrieša saruna ar Dievu un mīļoto, mazliet arī koķetērijas, ciešanu un ilgu. Komponists Jānis Lūsēns ar "visu laiku romantiskāko latviešu tenoru" aizsāk savu jauno jubilejas koncertprogrammu un stāsta, kāpēc viņam pavasaris ir svarīgāks par Jauno gadu.
TĒMA. Es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs. Kaut kas vairāk nekā tikai jēgpilns vaļasprieks un mode – mums tik pazīstamā mazdārziņu kultūra pilsētās atdzimst ar jaunu spēku. Turklāt – ne tikai Latvijā, bet arī lielvalstu metropolēs un, ja ne citādi, kaut vai uz jumta. Taču kā īsti tikt pie savas dobes, un ko tajā lai audzē?
PSIHOLOĢIJA. Būtiskais "NĒ". Cīņa ar hronisku laika trūkumu un nespēja pagūt visu, ko gribētos, mūsdienās ļoti daudziem ir ikdienas sastāvdaļa. Darbu un sadzīves vāveres ritenī bieži pazaudējam vissvarīgāko un attopamies vien tad, kad jau ir par vēlu. Kā iemācīties izdarīt būtisko un nebaidīties at-teikt mazāk svarīgajam?
CEĻOJUMS. Turpinot medusmēnesi. Motocikla mugurā, ceļošanu pieņemot par dzīvesveidu, var ne tikai sākt visu no sākuma, aizbraucot līdz Laspalmasai, bet arī atklāt Kanāriju salu nepieradināto skaistumu, izbaudīt spāņu kolorītu un, katru dienu veroties pa logu uz okeānu, sapņot kādreiz jahtā pārpeldēt arī to.
KROGS UZ PAPLĀTES. Viesojoties dārgā gala japāņu restorānā COD, Zirnis ne tikai aizdomājas par harakiri variācijām un zarniņu uzšķēršanu, bet arī nogaršo gardas lietas – marinētas jūras ķemmītes, sašimi un sojas piena pudiņu. Un galu galā atzīst, ka restorāna dizaina minimālismu papildinājusi arī skaisti minimālistiska sajūta organismā.
SestDienas VAKARIŅAS. Meklējot garšas piedzīvojumu, mākslinieks Juris Petraškevičs uzsver – ēst gatavošana viņa izpratnē ir vismaz tikpat aizraujoša nodarbe kā pati ēšana. SestDienas lasītājiem viņš piedāvā auksto vitamīnu zupu, kam pavasarī piemīt īpašs šarms, un biezpiena desertu ar dabisku saldumu.
Kā arī REDAKCIJAS SLEJA, VĒSTULES UN KOMENTĀRI, PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES, SMALKĀS APRINDAS, SPORTS un ATPŪTA APRĪLĪ, KULTŪRIZKLAIDES DEVA un KINO.