Latvijā 21. februāra pēcpusdiena finansistu un ekonomistu aprindās tika sagaidīta ar atvieglojuma nopūtu un savstarpējiem apsveikumiem. Iespēja, no kuras baidījāmies ilgāk nekā gadu, – Latvijas iekļaušana to valstu sarakstā, kurās ir stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā, jeb vienkārši tā sauktajā pelēkajā sarakstā – pagāja garām. Tomēr dalās domas par to, cik jēdzīgs ir bijis šis gads. Daudz sarežģītākas prasības banku klientiem un investīciju bremzēšanās no virknes Eiropas Savienībā (ES) neietilpstošu valstu, galvenokārt Krievijas, ir pēdējā gada realitāte. Netrūkst amatpersonu un finansistu, kuri saka: nav citas izejas, ja gribējām izvairīties no daudz lielākām nepatikšanām, kuras nestu Latvijas iekļaušana pelēkajā sarakstā. Netrūkst arī to, kuri saka: ar daudz ko, it īpaši banku darbā, ir pārspīlēts, un tautsaimniecību nav iespējams attīstīt, ja baņķieri "baidās no savas ēnas".
Tāpat ir visai grūti paredzēt, kā situācija attīstīsies šogad un turpmāk. Kaut arī pasaules centrālā naudas atmazgāšanas uzrauga – Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force jeb FATF) – eksāmenu esam izturējuši, naudas atmazgāšanas apkarotāji ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāju Ilzi Znotiņu priekšgalā brīdina: nekas nav beidzies!
Nedrīkst atslābt un domāt, ka tagad vairs neviens ar lupu nelūkojas uz Latviju un tās finanšu sistēmu, kura līdz šim ir izrādījusies iepīta teju ikvienā lielākā bijušās Padomju Savienības telpā izdīgušā naudas atmazgāšanas shēmā.
Jaunās naudas atmazgāšanas novēršanas prasības ir uz palikšanu, un nekas nemainīsies arī pēc februāra FATF plenārsesijas, kurā Latvija pļaukas vietā saņēma uzmundrinošu uzsitienu pa plecu.
Tomēr netrūkst arī balsu, kuras saka: ir par traku! Galvenās bažas ir saistītas tieši ar kreditēšanu. Latvija un arī visa Eiropa pašlaik atrodas tajā ekonomikas fāzē, kad attīstība kļūst arvien lēnāka un lēnāka un pie apvāršņa jau sāk vīdēt recesija. Ja šajā posmā uz bremzēm tiek nolikts ne viens vien uzņēmumu attīstības projekts, būtu arī naivi cerēt, ka mūsu ekonomikai bākā būs pietiekami daudz degvielas, lai slaidi izbrauktu cauri lejupslīdes fāzei.
Pelnītās nepatikšanas
Latvijas nepatikšanas ar naudas atmazgāšanu daudziem nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Tomēr lielam izbrīnam pamata nav. Pirms tam Latvijai nemaz tik raiti nevedās ar iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) un nācās uzklausīt ne vienu vien neglaimojošu piezīmi. Tāpat jau gadiem Latvijai bija aizrādīts par aizraušanos ar nerezidentu naudas transakcijām, kurās nauda – pārsvarā no Krievijas – iekrita Latvijas banku kontos, nedaudz pagrozījās un tad veikli aizsteidza tālāk. Diemžēl ātra naudas dzīšana cauri daudzām finanšu iestādēm, lai maksimāli nojauktu pēdas tās patiesajai izcelsmei, ir tieši tas, kas ir vajadzīgs naudas atmazgātājiem. Tādēļ Latvijas iesēšanās peļķē ar starptautisko naudas atmazgāšanas novēršanas prasību izpildi bija visai loģisks iznākums.
Pirmos reālos nepatikšanu mākoņus iezīmēja Trasta komercbankas krahs. Tās vārds parādījās tā sauktajā Krievijas landromāta shēmā, kurā laikā no 2009. līdz 2014. gadam varētu būt atmazgāts teju 21 miljards ASV dolāru, kuri iegūti Krievijā, Moldovā un Ukrainā galvenokārt no korupcijas. Tieši Trasta komercbanka bija pirmais posms, kurā pēc riņķa pa NVS valstīm ar centru Moldovā nauda nonāca Eiropas Savienības jurisdikcijā, lai tālāk jau klīstu pa Rietumu pasauli.
Taču par visskaļāko gadījumu 2018. gadā kļuva ABLV Bank. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija FinCEN paziņoja, ka ABLV Bank bija iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās, kuras palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere pat atzīmēja, ka ABLV Bank ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. Pašlaik turpinās šīs bankas pašlikvidācijas process un FID rūpīgi pārbauda izcelsmi naudai, uz kuras izmaksu pieteikušies kādreizējie bankas klienti.
Tālāk jau aizdomas un sodi par nepietiekamu naudas izcelsmes kontroli Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā ir biruši kā no pārpilnības raga. Sevi varam mierināt tikai ar to, ka neesam vientuļi un arī Igaunija ir iesēdusies tikpat pamatīgā peļķē. Izmeklēšana turpinās, bet neoficiāli tiek lēsts, ka caur Dānijas bankas Danske Bank Igaunijas filiāli laikā no 2007. līdz 2015. gadam ir izceļojuši pat līdz 200 miljardiem eiro un lielākajai daļai no tiem ir neskaidra izcelsme.
"Tā ir laba ziņa, ka šādi līdzekļi vairs neieplūst Latvijā. Ar netīru naudu nevar būvēt ilgtspējīgu ekonomiku. Kā piemērs tam ir arī Izraēla, kurā savulaik izskanēja līdzīgi komentāri, kāpēc neļaut šādai naudai ieplūst valstī, jo tā taču palīdz valsts ekonomikai utt. Taču tas ir nepareizs priekšstats. Šāda nauda neieplūst valsts ekonomikā, tā netiek investēta un nesniedz pienesumu iekšzemes kopproduktam, bet tikai sēž kontos un bojā valsts reputāciju. Daudz labāka ir stingri regulēta finanšu sistēma, kas piesaista lielo naudu, un tā nebūt nav netīrā nauda, tā ir nauda, kas tiešām tiek ieguldīta attiecīgajā valstī," aģentūrai LETA iepriekš atzina eksperts noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finanšu novēršanas jautājumos – bijušais Izraēlas Kontroles dienesta priekšnieks Jehuda Šafers.
Kreditēšanas bumerangs
Tomēr daudz stingrākās prasības bankās, skaidrojot naudas izcelsmi, darījumu partneru un īpašnieku reputāciju, pašlaik ir radījušas pretēju efektu kreditēšanā. Baltijas valstu finanšu tirgu uzraugu dati par kreditēšanas apjomiem skaidri parāda, ka Latvijas banku kopējais kredītportfelis krītas kopš 2018. gada, kura sākumu iezīmēja ABLV Bank problēmas. To, ka tam nav sakara, piemēram, ar ekonomikas attīstību, rāda Igaunija un Lietuva. Pašlaik Baltijas valstu attīstībā nav redzamas fundamentālas atšķirības, taču banku kreditēšanas portfeļi kaimiņvalstīs – pretēji Latvijai – aug, un pašlaik mēs kreditēšanas apjomu ziņā esam nonākuši "godpilnajā" trešajā vietā starp trim Baltijas valstīm.
Arī pelēkais saraksts draudēja tikai Latvijai. Tomēr nevar teikt, ka Igaunija gulētu uz lauriem tikai tāpēc, ka tīras sagadīšanās dēļ Danske Bank skandāls nāca gaismā starp šīs valsts vērtēšanas kārtām Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas novēršanas komitejā Moneyval. FID vadītāja Ilze Znotiņa apliecina, ka igauņi ļoti aktīvi interesējas, ko Latvija ir darījusi un kādu pieredzi ņemt vērā arī viņiem. Lietuva ir vienīgā Baltijas valsts, kuru naudas atmazgāšanas skandāli pašlaik relatīvi ir saudzējuši.
Tāpat nevar teikt, ka uz banku stīvo attieksmi kreditēšanā norādītu tikai neapmierināti uzņēmēji, kuri pie kredīta nav tikuši apšaubāmu īpašnieku vai sadarbības partneru dēļ. Par to trauksmes zvanus zvana jau ļoti augstā līmenī.
"Diemžēl arvien vairāk no pilnīgi leģitīmiem uzņēmumiem, īpaši tādiem, kuri veic ārējo ekonomisko darbību, nākas dzirdēt, ka bankas vienkārši slēdz kontus vai neatver kontus, bloķē transakcijas. Tas, protams, negatīvi ietekmē tautsaimniecības attīstību. Tādēļ būtu svarīgi, lai arī šeit ir samērīgums un uzņēmumi, kuri veic leģitīmu ekonomisko darbību, ar to varētu nodarboties," norādījis Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Cerības uz investīcijām
Vēl viena joma, uz kuru kā cietušo norāda eksperti, ir investīciju piesaiste. Latvija gan nevar žēloties, ka investīciju plūsma būtu apstājusies. Taču problēmas ir ar investīcijām no valstīm, kuras neatrodas Eiropas Savienībā. Pašlaik teju pusi no šīm investīcijām veido ieguldījumi no Krievijas, un pēdējos divos ceturkšņos, par kuriem pieejami dati, redzams Krievijas uzkrāto investīciju apjoma samazinājums.
"Tagad ir gadījumi, kad investoriem, pat ja tie nekādā veidā nav saistīti ar sankcijām vai kādiem citiem riskiem, Latvijā ir grūti vai nav iespējams atvērt bankās kontus. Tādēļ es patiesi ceru, ka banku sektors saņems ceļa karti, kā rīkoties vienā vai otrā gadījumā un kā standartizēti vērtēt klientus," atzīst jaunais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.
Viņš norāda, ka 2019. gadā no Krievijas vislielākā interese ir bijusi par investīcijām biomedicīnā, farmācijā un nekustamajos īpašumos, kas daļēji sakrīt arī ar mūsu interesi attīstīt inovācijas un tehnoloģijas. "Tādēļ problēma ir tajā, ka mums pašiem ir jābūt skaidram, kā investorus no Krievijas novērtēt. Ja pie mums atbrauc potenciālais investors ar labu reputāciju un viss beidzas ar to, ka viņš bankā nevar atvērt kontu, tad ir jautājums, kāda pēcgarša viņam rodas? Un ko viņš stāsta saviem draugiem, kuri arī ir iespējamie investori?" jautā Rožkalns.
Uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanās konsultanta Oaklins Latvia partnere Valērija Lieģe norāda: ja kāds investors interesējas par konkrētu uzņēmumu iegādi, pelēkais saraksts nav faktors, kas to ļoti ietekmētu. Tomēr problēmas rodas, ja darījumam ir nepieciešams līdzfinansējums no bankām. Turklāt šajā gadījumā pat izšķirošais jautājums nav investora izcelsme.
"Piemēram, Groglass pārdošanas gadījumā investors bija viens no lielākajiem Lielbritānijas fondiem Kartesia. Viņi teica, ka nevienā valstī viņiem nebija jāiziet tāda naudas atmazgāšanas novēršanas pārbaudes procedūra. Viņiem kā fondam, kurā iegulda ļoti daudzi, nevienam nekad nav vajadzējis stāstīt, kādi ir gala investori, izņemot Latviju, kad vajadzēja finansējumu darījumam. Viņi finansējumu galu galā dabūja, bet ir arī tādi, kuriem šis process liekas par garu, banku likmes par augstu utt.," stāsta Lieģe un piebilst, ka ir bijuši arī investīciju darījumi, kuri banku prasību dēļ ir izgāzušies.
Vienlaikus FATF 21. februāra lēmums un tam sekojošais kredītreitingu aģentūras S&P Global Ratings lēmums paaugstināt Latvijas kredītreitingu no "A" līdz "A+" var kļūt par galvenajiem argumentiem, ar kuriem tagad iet pie investoriem. Teoriju, ka S&P Global Reitings lēmums paaugstināt Latvijas reitingu līdz pagaidām vēsturiski augstākajam "A+" līmenim būtu saistīts tikai un vienīgi ar FATF lēmumu, gan apgāž fakts, ka tūliņ pēc tam reitings līdz "A+" līmenim tika pacelts arī Lietuvai. Visdrīzāk S&P nolēma savest kārtībā Baltijas reitingu saimniecību, jo tagad Latvija un Lietuva atrodas tikai vienu pakāpi zem Igaunijai jau tālajā 2012. gadā piešķirtā "AA-" reitinga.
Lai kā arī nebūtu, visticamāk, taisnībai atbilst ne vienreiz vien kuluāros dzirdētā tēze, ka investīcijas Latvija pirmām kārtām tomēr grib piesaistīt no OECD valstīm.
Ikdienas higiēna
"Diemžēl mēs redzam, ka bankas daudzos gadījumos izvēlas nevis riskus vadīt, bet no riskiem izvairīties. Neskaidrās situācijās tā būs vienmēr, tirgus pārspīlēs, bet Latvijā šis process ir aizgājis par tālu," ir atzinis arī jaunais Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks. Tādēļ galvenais banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) – pašlaik nodarbojas ar vadlīniju jeb rokasgrāmatas izstrādi, lai definētu, kas tad ir uz risku izvērtējumu balstīta pieeja klientu vētīšanā, un normatīvo aktu piemērošanā būtu vienota pieeja. Tiek solīts, ka jaunā rokasgrāmata līdz finanšu institūcijām varētu nonākt vasaras vidū.
Vienlaikus daudzi uzsver: arī pēc FATF lēmuma pēc būtības nekas nemainīsies.
Naudas atmazgāšanas novēršanas prasību ievērošana ir jaunā finanšu sistēmas ikdienas higiēna, kura būs jāievēro.
Tādēļ tiem uzņēmumiem, kuri nespēj paskaidrot, kas ir to īpašnieki vai patiesā labuma guvēji, ar ko īsti nodarbojas viņu sadarbības partneri un galu galā – no kurienes radusies nauda tam vai citam projektam –, dzīve īpaši vieglāka nekļūs.
"Darījumam vienmēr ir divas puses – gan bankas, gan uzņēmumi. Tādēļ tā vienmēr ir sazobe un konkrēti apstākļi. Ja mēs raugāmies uz kreditēšanu, uzņēmumu segmentā apjomi ir samazinājušies. Taču iemesli ir gan bilanču sakārtošana, gan saistību samazināšana, jo depozīti aug. Līdz ar to veidojas arī bāze, lai kreditēšana varētu attīstīties straujāk," saka Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre, kura norāda, ka ne visi kreditēšanas sarukuma iemesli meklējami tikai banku bailēs no pelēkā saraksta.
Viņa arī prognozē, ka nākotnē kreditēšanas apjomi augs, jo ir jāpaiet zināmam laikam, lai ikviens regulējums pieslīpētos un tirgus dalībnieki iemācītos to pareizi lietot.
"Kas attiecas uz naudas atmazgāšanas novēršanas prasībām, par tām kādā brīdī vienkārši ir jābeidz runāt kā par kaut ko specifisku. Šie noteikumi gluži vienkārši ir jāpieņem kā pašsaprotami, tostarp uzņēmējiem. Ja kaut kas ir pārspīlēts, par to, protams, ir jārunā, bet kopumā jāsaprot, ka šo prasību ievērošana ir ikdiena," uzsver valsts attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Eiropā tas pats
Dažkārt arī dzirdēts, ka Latvija līdz ar nokļūšanu Moneyval pastiprinātās uzraudzības režīmā un pelēkā saraksta kandidātu listē ir sākusi darīt kaut ko ļoti specifisku. Tomēr agrāk vai vēlāk vienāds kontroles līmenis tiks ieviests visā Eiropas Savienībā.
"Tas nav tikai Latvijai, Baltijai un Skandināvijai raksturīgs jautājums. Ja mēs visus riskus noņemsim, diezin vai tie, kuri naudu atmazgāja caur Latviju, to nemēģinās darīt caur citurieni. Tādēļ tas ir globāls process. Gluži vienkārši mūsu reģions šim procesam iet cauri kā viens no pirmajiem, bet tas pats gaida arī citus reģionus," norāda Mārtiņš Kazāks.
No šā gada sākuma koordinējošo lomu Eiropas banku sektora cīņā ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu ir uzņēmusies Eiropas Banku iestāde, kas bāzējas Parīzē. Šomēnes tā publicējusi arī pirmo ziņojumu, kā Eiropas Savienības dalībvalstīs sokas ar naudas atmazgāšanas apkarošanu. Secināts, ka naudas atmazgāšanas novēršanā nozīmīgus soļus spēruši lielākā daļa Eiropas nacionālo banku uzraugu. Tomēr iezīmējas arī kopīgas problēmas. Piemēram, uzraugiem ir jāvirzās prom no pieejas, ka banku pārbaudēs vienkārši tiek salikti ķeksīši par tās vai citas normas ievērošanu, uz pieeju, ka tiek vērtēts, cik efektīvas ir banku naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmas un kontrole.
"Cīņa ar naudas atmazgāšanu ir Eiropas mēroga problēma, un Eiropas mērogā tā arī jārisina. Pēdējā laikā naudas atmazgāšanas skandāli ir bijuši daudzās Eiropas Savienības valstīs, un no Eiropas Komisijas puses par tiem ir veikta arī analīze. Iezīmējas tas, ka, no vienas puses, Eiropas Savienībā ir vieni no stingrākajiem noteikumiem cīņai ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu direktīvu līmenī, bet, no otras puses, direktīvu un noteikumu ievērošanas kontrole ir atstāta dalībvalstu kompetencē. Redzams ir tas, ka rezultāti dažādās dalībvalstīs ir stipri atšķirīgi," eirokomisārs Valdis Dombrovskis skaidro, kādēļ nepieciešama koordinācija Eiropas līmenī.
Kāda nākotne Latviju gaida turpmākajās attiecībās ar naudas atmazgāšanas uzraugiem? Lai gan Latvija nav iekļauta FATF pelēkajā sarakstā, mums saglabājas Moneyval pastiprinātās uzraudzības režīms. Tādēļ arī sekos regulāras Moneyval pārbaudes. Savukārt par to, vai Latvijai pastiprinātās uzraudzības režīmu var noņemt, Moneyval lems 2023. gadā.
eksis
anarchists
Dostojevskis