Latvijā nav ietekmīgāka politiķa par Āboltiņu. To atzīst daudzi. Tikpat grūti iedomāties kādu nemīlētāku politiķi par Āboltiņu. Šādi mērījumi gan nav veikti, bet tādu iespaidu rada medijos valdošais noskaņojums. Tas no jauna uzbangoja pēc Vienotības priekšsēdētajas neveiklās komunikācijas ar pensionāru piketa dalībniekiem pagājušajā nedēļā, uz agresīvāku pasākuma dalībnieku ūjināšanu atbildot ar to pašu.
Varētu padomāt, ka tik saulainā dienā notikušo pamanīja tikai aktīvākie sociālo tīklu lietotāji un cilvēki ārpus Rīgas vakara ziņu raidījumu laikā vēl ir uz lauka. Taču kāds sastaptais Bauskas puses zemnieks sarunu sāka ar vārdiem: "Ar Vienotību ir cauri. Paskat, kā Āboltiņa izgāzās!" Arī politologs Ivars Ījabs aicina Vienotību likt pie malas savu "bramanīgo optimismu", ka "gan jau pienāks 2018. gads un mūs tāpat ievēlēs". Vienotībā esot pietiekami daudz spilgtu, profesionālu politiķu, bet, viņaprāt, partijai ir lielas problēmas ar publisko tēlu un sabiedrība redz ierēdnieciskas sejas, kas cilvēkus var garlaikot.
Vienotības valde tikmēr jau trešo nedēļu gatavo partijas augšāmcelšanas plānu, ko plānots prezentēt oktobra sākumā pēc valsts budžeta iesniegšanas Saeimā. "Runa ir par jaudīgiem priekšlikumiem jeb uzdevumiem, kurus Vienotība plāno paveikt līdz valsts simtgadei," tā šo piedāvājumu raksturo partijas līderi, kuri tādējādi cer arī novērst uzmanību no iekšējiem strīdiem partijā. "Ja kāds domā, ka mēs neatspersimies, tad viņš maldās. Mēs iesim uz priekšu," intervijā Latvijas Televīzijā šonedēļ sacīja premjere Laimdota Straujuma.
Premjera postenis ir Vienotības rokās jau vairāk nekā sešus gadus, un pagaidām nekas neliecina, ka kāds cits gatavotos šo varu pārņemt. Kompromisu meklējumos starp koalīcijas partneru interesēm Vienotībai vairs neesot bijis laika domāt par pašas svarīgajiem darbiem, un tagad tā cenšas kaut ko labot. Ja arī Vienotībai izdosies sagatavot pārliecinošu piedāvājumu, kurā, kā liecina neoficiāla informācija, tiek plānotas arī nopietnas reformas koalīcijas partneru vadītajās nozarēs, piemēram, reģionālajā politikā, veselībā, tieslietās, tai vēl būs jāatrod cilvēki, kas var šo pārmaiņu plānu prezentēt un arī īstenot.
Sabiedrības neuzticēšanās valdošās partijas līderei Āboltiņai var apgrūtināt viņas iespējas nest sabiedrībā jauno vēstījumu. Savukārt premjeres Straujumas atturība pret tādām metodēm kā dūres sišana galdā un apņēmība izlēmīgi nolikt pie vietas tos, kas to būtu pelnījuši, var mazināt iespējas "izdzīt caur valdību" Vienotības piedāvātās iniciatīvas.
Lielā mērā Vienotības likteni noteiks valdības rīcībspēja. Pirms dažām nedēļām Āboltiņa bija gatava kļūt arī par premjeri, bet nedēļu vēlāk aicināja izvērtēt ministru darbu. Tagad viņa apgalvo, ka pārmaiņas valdībā nav darba kārtībā. Uz vaicāto, vai Āboltiņa vairs nevēlas būt premjere sabiedrības negatīvās reakcijas dēļ, kāds Vienotības biedrs sacīja: "Tagad aktivizējušies visi šīs valdības atbalstītāji, kuriem uz kompromisiem orientētā un mierīgā Straujuma ir daudz pieņemamāka nekā Āboltiņa, kas ne ar vienu neauklētos." Āboltiņai arī, iespējams, nebūtu pārliecinoša atbalsta pašas partijā, un viņas izvirzīšanu premjeres amatam varētu apgrūtināt zemā sabiedrības uzticība.
Āboltiņa
skaidri neatbildēja uz jautājumu, kura cilvēka vadībā Vienotība
sagaidīs 13.Saeimas vēlēšanas (tās paredzētas 2018.gada
oktobrī), bet varēja nojaust, ka tā varētu būt arī viņa pati.
Uz jautājumu par savu varbūtējo pēcteci Āboltiņa kā pirmo
minēja bijušo eirokomisāru Andri Piebalgu. Nākamais bija Cēsu
novada priekšsēdis un Vienotības domes vadītājs Jānis
Rozenbergs, kuram gan nav pieredzes lielajā politikā un kurš
varētu apjukt, saskaroties ar pirmajām aizkulišu spēlēm.
Nosaukto vidū vēl bija ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš
gan nav izrādījis vēlmi organizēt partijas dzīvi. Viņa
izvirzīšana arīdzan varētu apgrūtināt sadarbību ar ZZS, jo
jāatceras, ka Rinkēvičs kopā ar Valdi Zatleru veicināja tās
Saeimas atlaišanu, kurā ZZS jutās visērtāk.
Visu rakstu par Vienotības krīzi lasiet žurnāla Sestdiena 28.augusta numurā!