Līdz šim valsts atbalsts vienam bērnam bija līdz 142 eiro mēnesī, kas tika piešķirti papildu pašvaldības atvēlētajai naudai. Kopumā atbalsts no valsts un pašvaldības nedrīkstēja pārsniegt noteiktu summu - Rīgas reģionā tie nedrīkstēja būt vairāk kā 228 eiro, bet ārpus tā - 185 eiro.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) saka - viņa rīcībā ir informācija par 19 pašvaldībām, kas turpinās valsts iesākto iniciatīvu. Lielāka daļa no tām atrodas Pierīgā, taču sarakstā var ieraudzīt arī tālākas vietas, piemēram, Liepāju, kur uz dārziņu pavasarī gaidīja vairāk nekā tūkstoš bērnu. J. Eglīts izsaka cerību, ka nākotnē arī citi novadi ņems piemēru un šādu praksi ieviesīs savā ikdienā.
Lai gan rindu «topa» augšgalā esošie novadi jau laikus lēmuši par šāda veida palīdzības turpināšanu, piemēram, Cēsu pašvaldība, kurā bez bērnudārza ir vairāk nekā simt mazo iedzīvotāju, iniciatīvu nav pārņēmusi. «Atklāti runājot, mēs par šo jautājumu neesam diskutējuši. Taču cenšamies nodrošināt bērnudārzu pieejamību - veram vaļā jaunas grupiņas un līdzfinansējam privātās izglītības iestādes,» atklāj pilsētas mērs Jānis Rozenbergs (Vienotība).
Lielāko summu bērnu pieskatīšanas pakalpojumam atvēlējis Olaines novads - 212,95 eiro. Tikpat liels šis atbalsts bija arī tad, kad to nodrošināja valsts. Pašvaldības Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Mārīte Zaube jau iepriekš Dienai norādījusi, ka neatkarīgi no finansējuma avota atbalsta apjoms šogad nemainīsies. Vai pārmaiņas gaidāmas nākamgad, vēl nav skaidrs.
Tikmēr galvaspilsēta ar īpaši lielu palīdzību neizceļas, un, kā paskaidro kāda Dienas uzrunātā māmiņa, ar 116 eiro Rīgā varot apmaksāt aptuveni vienu trešdaļu no aukles pakalpojuma kopējās cenas. Tomēr līgumus ar auklēm patlaban Rīgā noslēgušas jau vairāk nekā tūkstoš ģimeņu. Salīdzinoši daudz šī pakalpojuma lietotāju ir arī Ķekavā, tur noslēgti 353 līgumi.
Taujājot pēc tā, kā izvēlētas minētās summas, katrs novads stāsta ko citu - vieni skatījušies pēc iepriekšējā finansējuma apmēra, citi rēķinājuši, cik tad īsti izmaksā aukles, bet vēl kādi vienkārši devuši tik, cik bijis pa spēkam.
Tām ģimenēm, kas līgumus ar bērnu pieskatītājām noslēgušas līdz jūnija sākumam, mainoties finansēšanas avotam, jādodas uz novada domi vai aukļu dienestu, lai mainītu dokumentāciju. Līdz ar jūniju pārtraukts valsts līdzfinansējums tiem vecākiem, kas, nesagaidot rindu uz pašvaldības bērnudārzu, nolēmuši atvasi laist privātajā pirmsskolas iestādē, taču atšķirībā no aukļu pakalpojumiem šai jautājumā pašvaldības spiestas palīdzēt obligāti.