B.Rozentāles interešu konfliktu KNAB konstatēja pērn veiktā pārbaudē, taču viņu sodīt nevarēja, jo bija iestājies noilgums. No B.Rozentāles administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas bija pagājis vairāk nekā gads, kas ir noteiktais soda uzlikšanas termiņš, tādēļ KNAB izbeidza lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
Kādu pārkāpumu tieši B.Rozentāle veikusi, KNAB nepaskaidro, jo Dienas pieprasītās ziņas ietverot arī ierobežotas pieejamības informāciju. No KNAB vēstulē Dienai minētajiem B.Rozentāles pārkāptajiem likuma pantiem par ienākumu gūšanas ierobežojumiem un speciālajiem valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumiem izriet - viņa pārkāpumus veikusi, esot valsts amatpersona. Pēdējos astoņus gadus B.Rozentāle bija LIC vadītāja, tādēļ nedrīkstēja pieņemt darba samaksu no privātajām kompānijām.
B.Rozentāles amatpersonas ienākumu deklarācijas rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā viņa saņēmusi autoratlīdzības no vairākām farmācijas kompānijām - GlaxoSmithKline, Roche Latvija, Olainfarm, Pharmaceutical Marketing Services Rīga - un nevalstiskajām organizācijām - Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Sarkanā Krusta.
B.Rozentāle par KNAB veikto pārbaudi Dienai skaidroja citu versiju. Ministre apgalvoja, ka KNAB konstatētie pārkāpumi saistīti nevis ar viņas atrašanos LIC vadītājas amatā, bet gan faktu, ka viņa, būdama Rīgas domes deputāte, lasījusi lekcijas, piemēram, Ģimenes Ārstu asociācijā. «Es sapratu, ka man nebija kā domes deputātam atļaujas no domes par to, ka es lasu lekcijas, savukārt no Veselības ministrijas bija atļauja. (..) Tālāk viņi ierakstīja, ka jums visi laiki ir pagājuši (..), mēs visu beidzam,» sacīja ministre. Vai pret B.Rozentāli bija ierosināta vēl kāda pārbaudes lieta par lekciju lasīšanu, KNAB preses dienestam nebija informācijas. KNAB pārstāve Diāna Kurpniece vien norādīja, ka uz RD deputātiem amatu savienošanas ierobežojumi neattiecas. Arī RD pārstāvis Dzintars Zaļūksnis teica, ka lekciju lasīšanai ierindas deputātiem atļauju nevajag.
Jau rakstīts, ka šaubas par B.Rozentāles darbību LIC vieš arī Valsts kontroles (VK) revīzijā atklātais, ka pērn decembrī, kad premjers jau bija aizliedzis valsts iestādēm izmaksāt prēmijas, B.Rozentāles vadītais LIC atlīdzībās, piemaksās un prēmijās darbiniekiem nelikumīgi izmaksāja 153 515 latu. Veselības ministrija par šo gadījumu veica dienesta pārbaudi, tās rezultātus publiskoja pagājušās nedēļas beigās, kad B.Rozentāle jau ieņēma ministra amatu. Viņa Dienai teica: «Veselības ministrija ir secinājusi, ka nav pamata ierosināt disciplinārlietu un faktiski pārkāpumu nav».