Visi mīl Raini
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne profesore Ilze Rūmniece stāsta: «Mūsu tīģerītis ir fakultātes ieguvums Raiņa un Aspazijas gadā, tāpēc svītraino pūkainīti nosaucām par Raini. Tiesa, pirms kaķēna atvešanas jautājums tika saskaņots ar ēkas komandantu un dežurantiem, kuriem radība jāpieskata vakaros, brīvdienās un svētku laikā. Viss kaut kā zīmīgi sakrita - Rainis pie mums atnāca septembrī, Dzejas dienās. Zināms, ka arī Aspazija mīlēja kaķus. Reizēm saucam mūsu kaķi par Žaniņu, jo arī dzejnieku bērnībā tā sauca, un mūsu kaķītim pašlaik ir bērnības posms, bet viņa ģīmītī jau parādās īsta vīra vaibsti. Raini mums atnesa divu mēnešu vecumā, tagad kaķu puikam jau četri mēneši. Cilvēki te bieži saka - kaķim paveicās, bet mēs esam pārliecināti, ka arī mums paveicies, - studenti un pasniedzēji ir sajūsmā, jo Rainis rada daudz pozitīvu emociju! Studenti labprāt atnāk uz dekanātu no rīta paņurcīt Raini, tad gan viņiem jāatgādina, ka jādodas uz lekcijām.»
Fakultātes izpilddirektore Ieva Reinberga, kura arī ir Raiņa aprūpētāju lokā, atklāj, ka fakultātē jau labu laiku tika runāts, ka šeit derētu kaķis: «Raini ieraudzījām portālā Facebook - bildē mūs piesaistīja peļu junkura bērnišķīgi naivais ģīmītis. Kaķēns bija atrasts uz ielas, bet izskatījās kā no mājām izmests - tīrīgs un cilvēkus mīlošs radījums. Viņu izglāba kāda jauna ģimene, bet nevarēja atstāt, jo viņiem pavisam mazs bērniņš mājās. Un, ziniet, viņš atbilda visām mūsu vēlmēm - Rainis ir labi audzināts, komunikabls, sabiedrisks, aktīvs, žiperīgs, ziņkārīgs, mīlīgs. Bijām gan iedomājušās, ka mūsu kaķis būs apaļīgāks, bet tas ir tikai laika jautājums - izaugs, apvelsies.»
Rainim iedzīvojoties jaunajā vietā, atklājās, ka fakultātē ir daudz dzīvniekmīļu. Atturīgā profesore Ineta Balode kaķēnam atnesa rotaļlietu - dzeltenu vistu, bet tagad jau Rainim sadāvināts vesels lunaparks! Uzzinājām, ka asociētajam profesoram Arvilam Šalmem mājās dzīvo mīļš kaķis, profesore Lidija Leikuma savā kabinetā ar Raini sarunājas latgaliešu valodā, profesors Ojārs Lāms pastāstīja, ka arī viņam mājās esot britu zilā kaķenīte, vārdā Vizbulīte.
Patīk bārkstis un lapas
Studenti, satiekot runcim pietuvinātos, vienmēr taujā - vai Rainis ir mājās (tas ir - dekanātā)? Runci ieraugot, cilvēkiem mainās balss tembrs un sejas izteiksme. No Ļvovas Universitātes atbraukušie studenti, kuri mācās latviešu valodu, Rainī skatījās kā brīnumā - viņu mācību iestādē kaut kas tāds nav iedomājams, bet - ai, kā gribētos tādu mīļumu! Studentu pašpārvaldes vēlēšanās Rainis bija gluži kā komisijas loceklis, bet nesenajā studentu tikšanās reizē ar pasniedzējiem Rainis brīvi klīda pa zāli.
Kas strīpainim patīk visvairāk? Dekāne smej: «Fakultātes karoga sidrabainās bārkstis un krītošās dzeltenās lapas aiz loga!»
Kā visām dzīvām būtnēm Rainim tiek veikta arī «tehniskā apkope». Viņam ir nepieciešamie dokumenti, kaķis tiek vakcinēts. Veterinārārsts Rihards atzinis - veselīgs un dzīvīgs runcis!
Kad darbadiena beigusies, Rainis pārceļas uz pirmo stāvu pie dežurantiem. Tur viņam sākas Romas brīvdienas. Našķi, komunikācija ar jaukajām dežurantēm. Kad nesen centra rajonā pazuda elektrība, dežurantes pirmā reakcija bija - galvenais dabūt rokā runci, lai, nedod Dievs, nepazūd melnajā tumsā!
Runcis ir fakultātes acuraugs - vieni saka, ka četrkājainajam mīlulim jāveido fanu lapa, citi domā, ka laiks Rainim gādāt Mēnesmeitiņu. Dekanātā pagaidām priekšlikumu vērtē atturīgi, bet - kas zina?
Rondo turpina tradīciju
2001. gadā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē (SZF) Lomonosova ielā 1a pieteikties darbā par apsardzi atnāca pāris mēnešu veca suņu meitene. Apzinoties, ka viņai nav kur iet un viņa nevienam nav vajadzīga, SZF izpilddirektore Gita Blaua deva sunītei mājas un «darbu» fakultātes ēkā, bet daudzie studenti un darbinieki - savu siltumu un atbalstu.
«Jauktenītei tika dots vārds Džūlija. Viņa bija spožākā aktrise visā Maskačkas apkārtnē un īsta TV zvaigzne, jo filmējās SZF studentu veidotajā televīzijā Kivi TV,» stāsta SZF sekretāre Anete Zasa. «Superlabsirdīgā sunīte bija studentu un pasniedzēju mīļota un lutināta. Fakultātē viņa nodzīvoja visu savu mūžu - divpadsmit gadu. Ar Džūliju aizsākās fakultātes tradīcija rūpēties par dzīvnieku, kurš nevar pats sevi aizstāvēt, kuram vajadzīgs patvērums un savi cilvēki apkārt.»
Gadu pēc Džūlijas aiziešanas citos medību laukos fakultāte sāka meklēt jaunu sunīti, jo, kā teica SZF izpilddirektore Gita Blaua, «katrā kārtīgā mājā vajadzīgs draugs, sargs un dzīvesprieka avots ik sirdij». Tā fakultātē nokļuva brīnišķīgais suņu puika Rondo jeb MīļRondītis, MīļLutausītis, pašlaik jau divarpus gadu vecs, aktīvs, dzīvespriecīgs un stalts suņu jauneklis.
Rondo ir talantu kamols! Arī viņš uzstājas Kivi TV! Neticēsiet, bīdot šķīvjus, zem kuriem bija attiecīgo valstu karogi, Rondo spēja noteikt pasaules hokeja čempionāta spēļu uzvarētājus.
Mantojumā no Džūlijas Rondo saņēma no ekoloģiskiem materiāliem būvētu «privātmāju» fakultātes pagalma pusē, kur viņam dažkārt izdodas komentēt studentu beisbola treniņus. Rondo «apsardzes biroja telpas» atrodas pagrabstāvā. SZF lektore Lolita Stašāne saka: «Vakaros pēc konsultācijām, kad fakultātes gaiteņos iestājas klusums, Rondo nadziņu skrapstoņa, skrienot pretim, rada patīkamu drošības un mājīguma sajūtu. Ir tik labi zināt, ka tepat blakus ir kaut kas dzīvs un patiess! Rondo tiešām no sirds priecājas par ikvienu, turklāt viņš apzinīgi dara savu darbu.»
Anete smej - Rondo esot pašam savs «apkalpojošais personāls», kas gādā, lai sunim vienmēr ir laba pašsajūta. Ja kaut kas ne tā, tiek sasaukts konsilijs. Personāls gādā par to, lai suņu puika saņem visas nepieciešamās vakcīnas, vitamīnus, lai tiek attārpots. Diemžēl gadās vērtēt arī Rondo pastrādātos nedarbus - saplēsto kaklasiksnu, apgāzto bļodu vai «uzarto zemi» pie suņa mājas. Tālos senčos Rondo radurakstos noteikti bijuši vācu aitusuņi, bet viņš nav kļuvis iedomīgs. Ārkārtīgi jūsmīgs un draudzīgs, īsts dzīvsudrabs, pret savējiem mīļuma pārpilns, pret svešajiem labvēlīgs, bet vienlaikus atturīgs. Rondo ir izpalīdzīgs un drosmīgs - reiz viņš atradis tīklos sapinušos ezīti, skaļi paceļot balsi, izsaucis savu «apkalpojošo personālu», un ežuks droši vien kaut kur dzīvo vēl šobaltdien.
Anete Zasa uzsver: «Džūlija un Rondo ir fakultātes cilvēku līdzcietības un labvēlības izpausme, mūsu cieņa pret dzīvniekiem. Fakultātē ierasta lieta ir iesaistīšanās labdarībā. Studiju projektu ietvaros SZF studenti rīko akcijas, lai savāktu nepieciešamas lietas - segas, palagus, barību u. tml., un visu nogādā dzīvnieku patversmēs.»
Mūsu laikabiedrs, Nobela Miera prēmijas laureāts Viņa Svētība dalailama teicis: «Esiet labvēlīgāki, kad vien tas ir iespējams. Un iespējams tas ir vienmēr.» Mēs ikvienu aicinām domāt arī par šiem dalailamas vārdiem: «Ja vari, palīdzi citiem. Ja nevari, tad vismaz nekaitē.» Mēs zem tiem parakstāmies ar savu vārdu un apstiprinām ar savu reālu rīcību.