Paši ēdinātāji gan par lielo darba apjomu nesūdzas, prasības esot jāizpilda. Savukārt skolēni atzīst, ka ik pa laikam aizskrien arī uz kādu ātrās ēdināšanas iestādi, taču vēderu varot apmānīt - un var arī apēst skolā dotās pusdienas.
Brīdī, kad Diena ierodas Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, pusdienas ēd vecākie skolēni no deju kolektīva Virpulis. Mazie bērni jau paēduši iepriekš un nu jau skolotāju pavadībā devušies apskatīt Rīgu. Savukārt citiem jāsteidzas atpakaļ uz mēģinājumu vietām. Grafiku neievērot nedrīkst, un tas arī nodrošina kārtību - vismaz attiecībā uz ēdināšanu visi steidz slavēt organizatorisko pusi. Arī konkrētās skolas ēdinātāju pārstāve Anita stāsta, ka apkalpot tik lielu skolēnu skaitu neesot nekas jauns, turklāt atrasti varianti, kā nodrošināt, ka visi svētku dalībnieki saņem siltu ēdienu. Savukārt darbu atvieglo vienotā ēdienkarte, kas jāievēro visiem. Kā Dienai skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Rīgas pilsētas pārvaldes vadītāja vietnieks Raimonds Tukišs, šāda prakse svētku laikā ir jau trešo reizi, jo tā ir iespējams mazināt dalībnieku sūdzības par dažādo ēdināšanu skolās. Turklāt tas atvieglo uzraudzības procesu.
Par vienoto ēdienkarti atzinīgi izsakās arī ēdināšanas uzņēmuma Baltic Restaurants valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Lai gan viņš, iespējams, ēdienkarti veidotu mazliet citādi, tomēr tas ir labākais veids, kā kontrolēt šāda liela apjoma ēdināšanas procesu. Viņš Dienai norāda, šādos gadījumos arī ēdienkarte tiek veidota tā, lai tā ir pilnvērtīga, jo šīs jau nav parastas maltītes, - katrs dalībnieks patērē ļoti daudz enerģijas, kas ir īsā laikā jāatjauno. Ēdienkarte veidota arī tā, lai maksimāli ievērotu ēdiena drošības kritērijus. Savukārt runāt par to, vai ir viegli vai grūti izpildīt visas prasības, nevar - tas vienkārši jādara. Kopumā uzņēmumam sanāk nodrošināt vairāk nekā 10 000 porciju ik dienas, un, pēc A. Kaugara novērojumiem, skolēniem garšo zupas, gaļas ēdieni, ļoti labi ēdot brokastis. Taču, kā jau ierasts, griķi ne visiem garšo, bet pie lielas slodzes šādiem ēdieniem ir jābūt.
Par ēdiena kvalitāti un tā garšu svētku dalībnieku viedoklis gan ir ļoti atšķirīgs. Deju kolektīva Virpulis dalībniecei Daigai šie ir jau ceturtie dziesmu un deju svētki, un šogad ēdiens esot pat necerēti labs. Brokastīs bijusi auzu pārslu putra ar ievārījumu, kas garšojusi lielākai daļai skolēnu, arī pusdienu šķīvji tukšojas labi. Pie blakus galdiņa sēdošie puiši piebilst, ka kāds no draugiem izēdis trīs zupas šķīvjus - ar ēdinātājiem tā varot sarunāt. Par ēdiena garšu izsakās diplomātiski - vienmēr jau var labāk. Puiši arī atzīt, ka ik pa laikam dodas uz veikalu, jo vakarā vēl kaut ko gribas, turklāt apmeklētas ir arī ātrās ēdināšanas iestādes. Bet tas nenozīmējot, ka nav ēstas pusdienas skolā - vietas vēderā pietiekot visam.
Vīlusies gan ir kāda meitene, kurai arī uz pusdienu šķīvja palika neskarti salāti. Brokastis meitene pat izlaiž, jo katru rītu ir putras. Atnāk, paskatās, atdod savu porciju kādam citam un aiziet. Šajā gadījumā noder līdzi paņemtie produkti. Turklāt arī citās ēdienreizēs trūkstot dažādības - nu jau vairākas dienas pēc kārtas pusdienās bijuši kartupeļi. «Nav jau pats sliktākais variants, bet vienmēr jau var būt labāk,» nosaka svētku dalībniece.
Savukārt mazais Nauris, kuru Diena satiek vienā no skolas telpām, stāsta, ka porcijas visu laiku esot par lielu. Un salāti labāk garšojot tādi, kādus taisa mājās. Bet brokastu auzu pārslu putru izglābis ievārījums - kopā ēdot, esot normāli. Tikmēr skolotājas, kas pulcējušās skolas gaitenī, ēdinātājus slavē - ir restorānu kvalitāte.
Lai gan pagājušajos Dziesmu svētkos 2013. gadā bijušas vairākas neskaidrības, kā ēdienkartē iekļautos ēdienus sagatavot tik īsā laikā un nodrošināt vienādu kvalitāti vienlaicīgi vairākiem tūkstošiem svētku dalībnieku, šogad Latvijas Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas vadītāja Silvija Miniča Dienai stāsta, ka nekādu pretenziju no uzņēmumu puses nav. Arī R. Tukišs atzīmē, ka būtiskus pārkāpumus PVD nav konstatējis, un pārbaudes katru dienu vēl turpināsies līdz pat svētdienas vakaram.