Patlaban Latvijā aktuāls ir jautājums par to, kā nodrošināt, lai mūsu valstī netrūktu tādu cilvēku, kuri ir gatavi ne tikai veidot savu biznesu, bet arī strādāt starptautiskā mērogā, un, meklējot atbildes, uzmanība jāpievērš situācijai izglītības jomā.
Domāt globāli
"Cilvēkam, kurš ieguvis izglītību lokālā vidē ar lokālām metodēm, ir un būs sarežģīti izveidot tādu uzņēmumu, kas orientējas uz eksporta tirgiem. Ar svešvalodu zināšanām vien ir par maz. Angļu valodas un jebkuras citas svešvalodas zināšanas ir tikai komunikācijas līdzeklis. Cilvēks var perfekti zināt piecas sešas valodas, tomēr neprast izveidot uz eksportu vērstu biznesu, jo šim cilvēkam nav bijusi iespēja iepazīt starptautisku vidi," sarunā ar Dienu teic Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors, asociētais profesors Arnis Sauka un turpina: "Mēs Rīgas Ekonomikas augstskolā saviem studentiem – un viņu vidū ir arī Latvijas jaunieši – mācām iejusties globālā vidē un domāt starptautiskās kategorijās."
Sauka arī uzskata, ka "Latvijā izglītības sistēma dzīvo savā autonomajā pasaulē", kas ir atrauta no uzņēmējdarbības vides. Mūsu valstī izglītības jomā "ir daudz spēlētāju, un ne vienmēr visi spēlētāji sadarbojas, bieži vien šie cilvēki pat cits citam nepatīk – gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ", situāciju raksturo SSE Riga asociētais profesors un pauž viedokli, ka jāvienkāršo iespējas piesaistīt mācībspēkus no ārvalstīm.
Latvijas augstskolām nodarbināt ārvalstu mācībspēkus "ir visai sarežģīti. Piemēram, pastāv ierobežojumi attiecībā uz valodu, kādā tiek lasītas lekcijas. Ir neloģiski, ka Latvijas augstskolās tiek pieļautas lekcijas angļu valodā un citās svešvalodās, ja lekcijas lasa vietējie mācībspēki ārvalstu studentiem, taču rodas iebildumi gadījumos, kad ārvalstu mācībspēki kādā svešvalodā lasa lekcijas vietējiem, Latvijas studentiem", norāda Sauka.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 8. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
zrz